Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājiem pārtika un sabiedriskais transports izmaksā dārgāk nekā Viļņā vai Tallinā dzīvojošajiem. Rīdziniekiem pēc dzīvokļa rēķina samaksāšanas, kā arī izdevumiem par sabiedrisko transportu un pārtiku citām vajadzībām, piemēram, bērnu skološanai, apģērbu un apavu iegādei, atliek divas reizes mazāk naudas nekā līdzīgai ģimenei Tallinā.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti liecina, ka četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kv.m dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem. Tas nozīmē, ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā aptuveni 513 eiro mēnesī, bet Tallinā apmēram 499 eiro mēnesī.
Pārtika joprojām ir lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija visās Baltijas galvaspilsētās. Balstoties uz 2015. gada februārī apkopotajiem datiem visu Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, visaugstākās izmaksas par optimālu pārtikas grozu ir ģimenei Rīgā (312 eiro), bet zemākās Viļņā – 291 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi par pārtiku ģimenēm Rīgā un Tallinā sarukuši gandrīz par 6%, bet nedaudz (par aptuveni 1%) pieauguši Viļņā.
Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā, cenas samazinājušās visām pārtikas grupām, izņemot maizi un graudaugu produktus, kas kļuvuši dārgāki, un olbaltumvielu pārtikas grupu (gaļa, zivis, rieksti u.c.), kas saglabājusi iepriekšējo cenu līmeni. Tikmēr Lietuvā cenas augušas gan piena produktiem, gan olbaltumvielu pārtikas grupai, kā arī citām pārtikas groza sadaļām. Kopumā lielākā daļa pārtikas grozā esošo sadaļu visdārgāk izmaksā Rīgā dzīvojošām ģimenēm, izņemot gaļu, zivis, riekstus un taukvielas, kas ir dārgākas Igaunijā, kā arī piena produktus – Lietuvā.
Lai iepirktos pēc iespējas lētāk, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji aktīvi izmanto atlaides. Pēc pētījumu kompānijas Nielsen datiem, preces ar atlaidi veido 40% no kopējā pārtikas un ikdienas preču tirdzniecības apgrozījuma Latvijā un Lietuvā. Savukārt Igaunijā šis daudzums ir aptuveni 30%.
Rīgā šobrīd pārvietoties ar sabiedrisko transportu pilsētas iedzīvotājiem ir ievērojami dārgāk nekā Viņā vai Tallinā. Rīgā sabiedriskā transporta cenas kāpa par 25%, savukārt Tallinā iedzīvotāji sabiedriskajā transportā joprojām pārvietojas bez maksas.
«Ja salīdzinām ieguvumus no pārtikas cenu samazināšanās, kas Rīgas ģimenei ir nepilni 20 eiro, tad sabiedriskā transporta izdevumu pieaugums to pilnībā aizstāj, atstājot ģimenes finanses nulles pozīcijā. Tomēr esošo ienākumu pieaugums Rīgā bijis spējāks par transporta un kopējo mājokļa izdevumu kāpumu, kas gala rezultātā pārējiem tēriņiem ģimenes maciņā nozīmē līdz pat 92 eiro vairāk nekā pērn,» portālam
NRA.lv atzīst Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Arī izdevumi par mājokli rīdzinieku ģimenēm, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieauguši, savukārt Viņā un Tallinā tie ir samazinājušies.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta dati liecina, ka mājokļa izdevumos lielāko daļu veido siltuma un apsaimniekošanas izmaksas. Tiesa, tās ir samazinājušās visās Baltijas valstīs par 6,5–9%. Tomēr izmaksas par ūdens apgādi un kanalizāciju pieaugušas Viļņā (par 14%) un Rīgā (par 25%), kas vērtējams kā nozīmīgākais palielinājums no mājokļa izmaksu pozīcijām. Līdzīgu palielinājumu izmaksās veido elektrības cenu pieaugums Rīgas mājsaimniecībām (24,7%), kamēr Tallinā un Viļņā dzīvojošām ģimenēm tēriņi par elektrību ir pat samazinājušies par 7–8 procentiem.
Rādīt reklāmu
