Jau vismaz trešo reizi parlamentā izskata jautājumu par divu sociālās
aprūpes centru Kauguri un Rauna slēgšanu, un joprojām deputāti nespēj
rast pilnvērtīgas atbildes par abu pansionātu slēgšanas iemesliem un
procesu. Uz Saeimu sniegt paskaidrojumus aicinās labklājības ministru
Uldi Auguli.
Jau pavisam drīz abi pansionāti, kas faktiski ir valsts sociālo aprūpes centru – Vidzeme (Rauna) un Zemgale (Kauguri) – filiāles, ir jāslēdz, visus iemītniekus pārvietojot uz jaunuzcelto sociālās aprūpes centru Ezerkrasti Rīgā.
NRA.lv vairākkārt rakstījusi par abiem centriem, kuru iemītnieki – vismaz daļa – pauda nevēlēšanos pārcelties uz citu dzīvesvietu. Piemēram, pansionāta Rauna gadījumā cilvēkiem būtu jāmaina sava dzīvesvieta un vide būtiski – no lauku novada uz Rīgu. Izformējot iemītniekus pa citiem pansionātiem, netika ņemts vērā arī tas, ka daudzi no viņiem jau desmit un vairāk gadu dzīvo noteiktā veidā, ir pieraduši pie aprūpētājiem, citiem darbiniekiem, vietējiem novada iedzīvotājiem. Šajā problēmā nav vainojami pansionātu darbinieki, jo tieši viņiem bija un ir jāveic vissmagākais darbs – izskaidrošana cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kāpēc viņiem jādodas dzīvot citur, kamēr Labklājības ministrija lielā mērā formāli dod rīkojumus, kas darāms ar klientiem.
Sociālās aprūpes centra Zemgale vadītājs Ilgonis Leišavnieks, kura pakļautībā strādā centrs Kauguri, atzīst: janvāris bija smags laiks visiem darbiniekiem, taču pašlaik situācija ir sakārtojusies un klienti pat jautājot: kad mēs beidzot brauksim uz jaunajām mājām? Viņš arī uzsvēra, ka tomēr kopmītņu tipa ēkā, kas pielāgota pansionāta vajadzībām, nav pietiekami labi apstākļi, šauras telpas, kas neatbilst noteiktiem standartiem. «Ideāli, ja šiem cilvēkiem būtu iespējas dzīvot mājās, taču – neviens viņus atpakaļ nepieņem,» teica I. Leišavnieks. Savukārt centra Rauna direktore Lelde Buliņa lakoniski norāda: ja ņem vērā situāciju – «cita varianta nav» – tad situācija ir normāla. Viņa jau atkārtoti piebilst, ka par centra slēgšanu darbinieki un iemītnieki uzzinājuši no preses, šis laiks bijis ļoti smags visiem. Pašlaik ir panākta saskaņošana ar visiem klientiem, tuviniekiem, ka visi pārcelsies uz citiem centriem – Ezerkrastiem, Rūju, Allažiem, Valku, Ropažiem.
Tomēr nepamet sajūta, ka šajā procesā, ko var saukt par pansionātu reformu, kaut kas ir «nogājis šķērsām», tik daudz asaru, dusmu, pārmetumu un neizpratnes, ko varēja aiztaupīt, ja tiktu ņemts vērā fakts, ka šajos pansionātos dzīvo cilvēki ar smagiem garīgās veselības traucējumiem, kuriem ir cilvēktiesības. To pamanījuši arī Saeimas deputāti, kuri kārtējo reizi, uzklausot ierēdņu skaidroto, neiegūst saprotamas atbildes par sociālās aprūpes centru reorganizācijas gaitu un klientu tiesību ievērošanu. «Komisijā saņemtajās vēstulēs aprakstītas situācijas, kurās redzami cilvēktiesību aizskārumi saistībā ar iemītnieku pārcelšanu,» secina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Rādīt reklāmu
