Apņēmušies labot iepriekšējo komisiju kļūdas un darbu patiešām paveikt
ar taustāmiem rezultātiem, Saeimas opozīcijas deputāti panākuši, ka
Saeimā nodibināta parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas izmeklēs
Zolitūdes traģēdijas cēloņus un sekas, kā arī koriģēs normatīvos aktus,
lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos.
Kaut arī likumā noteikto komisijas izveidošanai nepieciešamo parakstu skaitu nodrošināja 36 opozīcijas deputāti, balsojumā par komisijas izveidošanu iebildumus necēla neviens koalīcijas pārstāvis, raksta
NRA.lv.
«Kad tika izveidota jauna valdība ar Laimdotu Straujumu priekšgalā, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana un to seku novēršana tika ierakstīta tās deklarācijā kā viena no prioritātēm. [..] Bet jau tagad ir skaidrs, ka pat jaunais Būvniecības likums un jaunie Būvniecības noteikumi joprojām nesniedz skaidru, nepārprotamu norādi uz to, ka lielveikals nedrīkst strādāt, ja uz tā jumta notiek būvdarbi,» vienu no virzieniem, kurā strādās komisija, ieskicēja komisijas veidošanas iniciatore, Saskaņas deputāte Regīna Ločmele Luņova.
Uz valsts bezatbildību, kas veicinājusi traģēdiju, norādīja arī bijusī valsts kontroliere, No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba. «Jau 2010.gadā Valsts kontrole secināja, ka Valsts būvinspekcijas likvidācija būvniecības procesa kontroli valstī kopumā ir pavājinājusi. Un tas ietekmē katra iedzīvotāja drošību. Turklāt arī tas plānotais valsts budžeta līdzekļu ekonomijas rezultāts nav sasniegts,» teica I. Sudraba.
Viņa uzskata, ka komisijai jānoskaidro, kādas sistēmas kļūdas tika pieļautas, gan izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, gan savlaicīgi nenovērtējot grozījumu ietekmi uz konkrētās nozares darbu.
«Mums ir jāizvērtē likumdošanas izstrādes process, lai mēs nepieļautu šauru interešu vadītu likumu pieņemšanu – ne būvniecības, ne citās jomās. Un noteiktu – beidzot! – katra atbildību par pieņemtajiem lēmumiem,» apņēmības pilna ir politiķe.
Noteiktie mērķi komisijai būs jāsasniedz 12 mēnešu laikā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
Rādīt reklāmu
