«Forši, man šodien skolā uz slimnīcu aizveda vienu sīko no 7. klases,
kurš nakurijās spaisu. Malacis.» Šis ir skolnieka ieraksts tviterī par
nepatīkamu notikumu Rīgas 41. vidusskolā.
Nu jau katra Latvijas izglītības iestāde būs saskārusies ar situāciju, kad audzēknis mētājas uz grīdas, vemj un grasās mirt nost. Sīko no 7. klases atpumpēja. Skolas direktors Vitālijs Poļakovs stāsta, ka puika nav narkomāns, un cerams, viņam pirmais slimnīcas apmeklējums būs noturīga vakcīna pret turpmāku spaisa lietošanu. Taču kopumā optimismam nav pamata – jaunieši ir ziņkārīgi, visu vēlas pamēģināt, un, kamēr būs neierobežots piedāvājums, arī lietotāju loks būs ļoti plašs.
Kažoks izgriezts
Diemžēl pagaidām aizrakties līdz legāli tirgoto narkotiku industrijas galvgalim nevienam nav bijis ne laika, ne vēlēšanās. Likumdevējs mokās juridisku formulējumu meklējumos, lai legālos narkoūķus padarītu nelegālus. Tikmēr narkotiku tirdzniecība kļūst ar katru dienu aktīvāka, smeļot apdullušu tīņu vecāku naudu. Par šo nācijas veselībai kaitniecisko biznesu rūpējas ne tikai mistiski ķīmiķi Ķīnā un noziedznieki Latvijā, viņiem palīdz arī kvalificēti juristi. Policija jau daudzkārt taisnojusies, ka tautas līdzekļiem nošķūrēt nāves tirgotavas viņi nedrīkst, jo visam jānotiek strikti pēc likuma burta – citādi gaidāmas nepatīkamas tiesvedības. NRA.lv rīcībā nesen nokļuva narkotiku pārdevējiem izplatīts juridisku padomu apkopojums – kā rīkoties, ja ierodas policija, precīzāk, kā no tās pēc iespējas ātrāk tikt vaļā ar minimāliem zaudējumiem. Tur bija arī minēts, ka nekavējoties jāvēršas pie klāt pievienotajā sarakstā minētajiem advokātiem. Paša saraksta Neatkarīgajai nav, taču ir kļuvis zināms viena advokāta vārds, un viņš pats apstiprina, ka ir sniedzis juridiskos pakalpojumus psihoaktīvo vielu tirgotājiem. Tas ir zvērināts advokāts Aleksandrs Serovs. Kā zināms, aizstāvība pienākas ikvienam noziegumu pastrādājušajam, lai arī cik smags būtu viņa nodarījums – laupītājiem, slepkavām, pedofiliem. Tomēr gadījums ar A. Serovu ir īpašs, jo vēl pirms dažiem gadiem viņš strādāja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā, tai skaitā ar narkotiku lietām. Tādējādi no ierakumu vienas puses viņš ir pārgājis pretējā. Sarunā ar Neatkarīgo advokāts gan uzsver, ka nevēlas publikācijā tikt saistīts ar savu kādreizējo nodarbošanos: «Es no tā gribētu distancēties.» Tomēr šī ir pārāk liela ētiska dilemma, lai respektētu advokāta vēlmi. Iepriekš prokurora darbā gūtās zināšanas, iespējams, viņam kā advokātam nodrošina neētiskas priekšrocības attiecībā pret tiem, kas narkotirgoņus grib ielikt cietumā.
Trūkst regulējuma
Vēl nezinot konkrētā kolēģa vārdu, advokāts un Juridiskās fakultātes mācībspēks Lauris Liepa Neatkarīgās apstāstīto situāciju atzina par tiešām sarežģītu no ētikas viedokļa. Ikviens cilvēks ir tiesīgs saņemt juridisku palīdzību, arī narkotiku pārdevējs, un par to nav strīds. Problēma citur: «Latvijā nav īpašu prasību tiesnešiem un prokuroriem, kuri vēlas kļūt par advokātiem. Situācija, kad cilvēks maina ierakumus, netiek regulēta. Un ir tiešām savdabīgi vērot, kā ilgstoši strādājis izmeklētājs, kas bijis skarbs un neiecietīgs pret tiesājamajiem, pēkšņi oponē bijušajiem kolēģiem.» Lauris Liepa spriež, ka šādai amata maiņai ir nepieciešams regulējums – garāks pārejas periods, ierobežojumi darboties agrāk pārstāvētajās jomās. «Mums nav pamata prezumēt, ka cilvēks, kas maina nodarbošanos, nav godprātīgs, taču arī sabiedrībai var rasties jautājums, vai netiek izmantoti vecie sakari un iepriekšējās zināšanas. Juristiem ir jāņem vērā, kādus priekšstatus viņu rīcība rada sabiedrībā.» Turklāt konkrētajā stāstā vēl papildus jāvaicā, vai tas anonīmais jurists, kurš sacerējis padomu brošūru narkotiku tirgotājiem, ir sniedzis tikai juridisku palīdzību vai tā jau ir tieša iesaistīšanās saimnieciskajā darbībā (ja vien par tādu var dēvēt narkotiku tirdzniecību).
Atmiņas labirintos
A. Serovs precīzu skaitu klientu, kas pie viņa vērsušies saistībā ar sarežģījumiem savā psihoaktīvo vielu biznesā, neatklāj. Liek noprast, ka pašlaik neviena neesot. «Esmu piedalījies kratīšanās pirms gada... pirms diviem gadiem, manuprāt, es tiku uzaicināts. Un piedalījos, kad bija uzsākti kriminālprocesi. (..) Esmu sniedzis juridisko palīdzību konkrētām personām kriminālprocesā.» Brīdi vēlāk viņš precizē: «Pēdējā gada laikā, manuprāt, vismaz pusgads, gads... vairākus mēnešus... rakstīsim, gadu es neesmu nekur piedalījies. Iespējams, no tiem laikiem, kad piedalījos, cilvēkiem palicis pieejams mans uzvārds, kāds padalījies.» Tā arī rakstām. Advokāts vairākkārt uzsver, ka padomu brošūra narkotirgoņiem tomēr neesot viņa sacerējums (citādi viņš atcerētos), bet piekrīt, ka to noteikti rakstījis kāds jurists. Valoda profesionāla.
Serova ētika – klusēt
Lūgts vispārīgi raksturot, kas tad ir šie narkotiku tirgotāji – viņa klienti – kādi aizjūras ļaundari vai vietējie kriminālie darboņi,
A. Serovs atsaka, pamatojoties uz advokāta ētiku: «Paturēšu tiesības neatbildēt uz šo jautājumu.» Advokāts ar savu rīcību nekādā veidā nedrīkstot kaitēt klientam. Taču A. Serovs atklāj citu zīmīgu faktu, kas skar viņa profesionālo sniegumu: «Visi procesi tika izbeigti. Agri vai vēlu nonācām līdz tam. Policija nozīmē ekspertīzi. Eksperti pasaka – tā ir viela, kas pašlaik nav sarakstos. Policijas darbinieks pieņem lēmumu par lietvedības izbeigšanu tāpēc, ka nav sastāva. Viss, process tiek izbeigts!» Lūk, arī formula, kādēļ policijai nekas nesanāk. «Ir saraksti ar kontrolējamām vielām. Tas, kas nav aizliegts, tas pēc būtības ir atļauts. Līdz kaut kādam brīdim, kamēr netiks izdarītas izmaiņas likumdošanā. Tuvākajā laikā, cik es saprotu, šīs izmaiņa būs.»
Uz to patiešām ar nepacietību gaida godīgi policisti, kas šobrīd var vienīgi krist uz nerviem narkotirgoņiem. Gaida mediķi, kuriem spaisu pārpīpējušos pacientu skaits teju katru dienu iesniedzas otrajā desmitā. Gaida arī brīvprātīgie narkobiznesa apkarotāji.
Rādīt reklāmu
