Protams, ar parādiem apkrautu dzīvokli var arī neiegādāties, jo pircējam jābūt informētam par parādu apmēru, kā arī pircējam ir tiesības prasīt par parāda summu samazināt pirkuma maksu. 

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka tā šādus grozījumus ierosinājusi ar mērķi mazināt mājas kopējā parāda summu. «Lai izvairītos no tā, ka dzīvokļa īpašnieks atsavina savu īpašumu, nenokārtojis maksājumu saistības par pakalpojumiem, likumprojekts paredz turpmāk, īpašniekam atsavinot īpašumu, rast risinājumu iekrājušos parādu nomaksai. To īpašnieks var izdarīt no saviem līdzekļiem vai arī vienoties, ka to veic persona, kas vēlas attiecīgo dzīvokļa īpašumu iegādāties,» teikts EM skaidrojumā. Jāpaskaidro, ka sava īpašuma atsavināšana nozīmē to mainīt, pārdot vai dāvināt.

Parāda apmērs tiek fiksēts pārņemšanas aktā, kuru paraksta visas iesaistītās puses: iepriekšējais un jaunais dzīvokļa īpašnieks, mājas pārvaldnieks, ar dzīvokļa lietošanu saistītu pakalpojumu sniedzējs vai zemes īpašnieks, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. Tāpēc ir rūpīgi jākontrolē, kas tiek ierakstīts aktā, jo tas būs pamats, lai liktu (vai neliktu) par kaut ko maksāt un pēc kāda laika neatklātos, ka īpašumam ir vēl kādas nenokārtotas finansiālas saistības. Līdz šim parādniekam bija iespēja dzīvokli ar komunālajiem parādiem, piemēram, uzdāvināt kādam radiniekam, kurš pateica – neko nezinu, kāpēc man jāmaksā svešs parāds? Grozījumi veikti ar mērķi pasargāt citus daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekus no situācijas, kad parādu dēļ visiem, arī godprātīgiem maksātājiem, tiek atslēgts vai netiek pieslēgts kāds pakalpojums. Tādējādi iedzīvotājiem būtu ja ne ticība, tad vismaz cerība, ka parāds netiek sadalīts uz galviņām.

Likumprojekts paredz vairākas citas izmaiņas. Piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopsapulci varēs sasaukt ne tikai dzīvokļa īpašnieks vai īpašnieki un pārvaldnieks, bet arī pavisam cita persona. Tas attieksies uz gadījumiem, kad kopsapulces lēmums attieksies uz citu personu. Piemēram, ja ēkas tuvumā, blakus esošā teritorijā, kāds vēlēsies kaut ko būvēt vai ierīkot.

Likumprojektā ir paredzēts, ka būs atsevišķi gadījumi, kad dzīvokļa īpašniekam nebūs jāmaksā par darbiem vai darbībām, ja viņš nebūs piekritis. Savukārt ja viņš būs piekritis, tad atbilstoši savas kopīpašuma domājamās daļas apmēram segs izdevumus tādu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas neattiecas uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas vai izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks negribēs maksāt par to, kas nav obligātas pārvaldīšanas darbības, tad viņam būs tiesības un iespēja nemaksāt. Par neobligātām ēkas pārvaldīšanas izmaksām, ja par to vienojusies dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, būs jāmaksā tikai tiem, kuri balsojuši par.

Likumprojekts nosaka, ka būs vajadzīgs pilnīgi visu dzīvokļu īpašnieku balsojums, ja kāds gribēs savu dzīvokli atslēgt no centralizētās siltumapgādes. Turklāt visiem īpašniekiem ir jānobalso pozitīvi – ka viņi piekrīt šādai vienpersoniskai rīcībai.

Likumprojekts vēl būs jāizskata Saeimā.