Rīgā, Biķernieku ielā 200, atrodas Brekšu muižas ēka. Pašlaik tā pārtapusi bīstamā graustā, tomēr celtne, kurā reiz mācījās bērni, turpina mācīt ar savu likteni – skolu slēgšana ir bīstama kultūras pieminekļiem.

Bez skolas kļūst par graustu

Brekšu muižā no 20. gadsimta 20. gadiem atradusies skola – sākotnēji Dreiliņu astoņgadīgā skola, padomju gados – Rīgas 83. vidusskola, neatkarības gados – Rīgas Brekšu pamatskola. Skola muižas ēkā atradās līdz 2001. gadam, kad toreizējo izglītības reformu rezultātā to nepietiekamā skolēnu skaita dēļ slēdza. Ēkas vēsturei daudzpunkti pielika ugunsgrēks 2008. gadā un nelūgti viesi, kas atstāj būvgružus, izsmēķus un tukšo taru. Savukārt 2009. gada optimizācijā likvidēja Kazdangas profesionālo vidusskolu, kas mitinājās Kazdangas pilī. Skolas slēgšana pagasta iedzīvotājiem bija milzu trieciens, jo zuda rosība un darba vietas. Lai pili nezaudētu, to pārņēma pašvaldība, iegūstot pils kompleksu ar 22 ēkām un 196 hektāriem zemes. «Lai glābtu avārijas situācijas, trīs gadu laikā pils kompleksā ieguldīti 200 000 latu. Pilī izveidojām tūrisma informācijas centru, muzeju un ekspozīcijas. Tur atrodas arī kādreizējā tehnikuma muzejs. Kaļam plānus par ēkas nākotni, apsverot mācību centra ideju, jo telpas aizvien ir piemērotas izglītības ieguvei. Pesimismā neslīkstam, bet apzināmies, ka nekas nenotiks, ja paši neko nedarīsim. Latvijā ir tendence visu uzgrūst pašvaldībām, un arī mēs, atrodoties 180 kilometru no Rīgas, valsti neinteresējam,» skaidro Kazdangas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Moisejs.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne atzīst: «2009. gadā, kad sākās krīze, aktualizējās politika – nauda seko skolēnam, līdz ar to daudzas skolas tika slēgtas.» Viņa arī pieļauj, ka nākamais skolu slēgšanas vilnis var būt gaidāms janvārī.

Lieliska vieta, kur mācīties

Arī Zaļenieku profesionālā vidusskola atrodas muižā. Skolas direktore Lilita Leoho stāsta, ka izglītības iestādē esot izjutuši likvidācijas spiedienu, tomēr skolu izdevies saglabāt: «Uzskatu, ka izmaksas nav lielākas nekā citām skolām. Jauniešiem muižā mācīties patīk – 46% audzēkņu ir no Jelgavas novada, pārējie – no visas Latvijas. Ēkai ir īpaša aura, kas jauniešus izglīto, un to nevajadzētu zaudēt.»

Arī Valsts kultūras pieminekļu inspekcija (VKPAI) pauž uzskatu, ka prioritāri kultūras pieminekļi jāizmanto zinātnes, izglītības un kultūras mērķiem un saimnieciskā darbība pieļaujama vienīgi tad, ja tā nekaitē piemineklim. Tā ir arī garantija, ka objekts tiks kopts un uzturēts, vienlaikus izglītojot jauno paaudzi kultūras mantojuma saglabāšanā. VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece piekrīt: «Ēkai nepieciešams izmantojums! Mazās skolas slēdz, un kultūras pieminekļi mirst. Bet šādās mācību iestādēs ir īpaša aura un bērni ir radošāki. Turklāt skola lauku ciematā ir kultūras centrs!» Arī Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidente Baiba Dūda piekrīt, ka izglītības iestāžu atrašanās kultūras piemineklī ir atbalstāma: «Katrs gadījums jāvērtē individuāli, bet svarīgi, lai ēka tiku apsaimniekota un atjaunota. Laiki, kad senajās ēkās ievietoja skolas, lai tās izpostītu, ir beigušies.»

Uzturēšanai naudas nepietiek

Valsts budžeta finansējums kultūras pieminekļu glābšanai kopš 2008. gada samazināts par 53%, un šogad pieejami vien 130 555 lati. Latvijā ir 8669 kultūras pieminekļi, kuru kopējās glābšanas prasības desmit reižu pārsniedz summu, kuru iespējams piešķirt. Naudu atvēl tikai nepieciešamāko avārijas situāciju likvidēšanai, un objektu uzturēšana ikdienā jānodrošina īpašniekiem vai jālūdz palīdzība Valsts kultūrkapitāla fondam un ES struktūrfondiem. Kultūras ministrijas un tai padoto iestāžu rīcībā nav datu par to, cik Latvijā ir izglītības iestāžu kultūras pieminekļos. Trūkst arī informācijas par objektiem, kas pēc izglītības reformas kļuvuši grūti uzturami vai netiek lietoti. Pievēršot uzmanību šim jautājumam, VKPAI Eiropas kultūras mantojuma dienās 2013. gada septembrī izvirzījusi tēmu – Skolas kultūras pieminekļos. Pasākumi tiks veidoti, lai rosinātu sabiedrību, it sevišķi bērnus un jauniešus, apzināties vērtības savā tuvumā un kultūras objekts netiktu uztverts kā apgrūtinājums, informē VKPAI Kultūras mantojuma politikas vadītāja vietniece Katrīna Kukaine.