Kvalitatīvais pētījums „Par trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas
nepilsoņu viedokli par Latvijas pilsonību un iemesliem, kas veicina vai
kavē pilsonības iegūšanu” tika veikts Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldes (PMLP) īstenotā Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo
integrācijas fonda (ETVVIF) 2011. gada programmas projekta „Informatīva
atbalsta nodrošināšana trešo valstu valstspiederīgajiem par Latvijas
pilsonības iegūšanas iespējām” ietvaros. Pētījumu veica nodibinājums
„Baltic Institute of Social Sciences”.
Pētījuma mērķa grupa bija iespējamie Latvijas pilsonības pretendenti – trešo valstu pilsoņi, kuri legāli uzturas Latvijas teritorijā vairāk kā 5 gadus un kuriem ir pastāvīga uzturēšanās atļauja, kā arī Latvijas nepilsoņi – personas, kurām ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.Pētījuma metode bija fokusa grupu diskusijas. Kopumā tika organizētas trīs fokusa grupu diskusijas, kuras notika Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.
Trešo valstu valstspiederīgie norāda, ka apsver iespēju iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Savukārt nepilsoņi kādreiz ir apsvēruši Latvijas pilsonības iegūšanu, taču kaut kādu iemeslu dēļ no šīs domas īstenošanas atteikušies, un ir pieraduši pie esošās situācijas. Šie mērķa grupas pārstāvji norāda, ka ikdienā neizjūt būtiskas neērtības saistībā ar to, ka nav Latvijas Republikas pilsoņi.
Runājot par latviešu valodas apguves iespējām, labāk informēti ir trešo valstu valstspiederīgie, kuri Latvijā ir ieradušies pēdējo desmit gadu laikā. Vienlaikus tiek izceltas vairākas problēmas, kuras saistītas ar latviešu valodas apguvi. Pirmkārt, tā ir latviešu valodas bezmaksas kursu nepietiekamība. Otrkārt, problēmas rada atsevišķu bezmaksas kursu kvalitāte. Treškārt, tas ir iespēju trūkums turpināt latviešu valodas apmācību pēc kursu noslēguma. Rezultātā nepietiekamās latviešu valodas zināšanas rada nedrošības sajūtu kārtot naturalizācijas eksāmenus.
Rādīt reklāmu
