Pazeminoties vidējai gaisa temperatūrai, tieši oktobris ir laiks, kad daudziem privātmāju un arī dzīvokļu īpašniekiem sākas apkures sezona, taču dažādu iemeslu dēļ šajā laikā tiek piedzīvotas arī pirmās nelaimes, kas saistītas ar apkures sistēmām.
Kā liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) jaunākie dati, šī gada apkures sezonas sākumā nelaimes gadījumu atlīdzībās izmaksāts un vēl rezervēts vairāk nekā 4200 latu. Savukārt pēdējo trīs gadu laikā BALTA nelaimes gadījumu atlīdzībās, kuras radušās apkures sistēmu vai dūmvadu bojājumu rezultātā, izmaksājusi 200 000 latu.
Šā gada deviņos mēnešos BALTA saņēmusi 27 atlīdzību pieteikumus par dūmvadu un apkures katlu radītajiem zaudējumiem. 30% gadījumu nelaimes cēlonis ir dūmvadi, - biežāk radītie bojājumi ir jumta konstrukcijās, ēkas sienās un grīdās, kā arī ugunsnelaimes dzēšanas darbu rezultātā cietusi iedzīve. Savukārt 60% gadījumu nelaimes cēlonis ir apkures sistēmu izraisītie postījumi, kad no krāsnīm izkrīt ogles, dzirksteles vai kāda tehnoloģiska defekta dēļ krāsns ir aizdegusies, izraisot apkures katla eksploziju. Šī gada deviņos mēnešos dūmvadu vai apkures katlu bojājumu rezultātā vidējā atlīdzībās izmaksātā summa ir 1258 lati.
„Esam secinājuši, ka tās ugunsnelaimes, kas saistītas ar apkures katliem un dūmvadiem, bieži izceļas sadzīvisku iemeslu dēļ. Gadījumos, kad no krāsns izkrīt ogles vai dzirksteles, aizdedzinot mājokli, cilvēki laikus nepamana nelaimi, jo atrodas blakus istabās vai uz mirklīti ir izgājuši, bet atgriežoties secina, ka nelaime jau ir nenovēršama. Tāpēc aicinām mājokļu saimniekus būt apdomīgiem un ilgstoši neatstāt apkures krāsnis bez uzraudzības. Turklāt svarīgi ir veikt regulāru sava īpašuma apsekošanu, rūpējoties par apkures sistēmu pārbaudi un dūmvadu attīrīšanu īpaši pirms apkures sezonas sākuma,” norāda BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.
BALTA dati liecina, ka bieži vien par ugunsgrēka iemeslu apdrošināto klientu īpašumos kalpo neiztīrīti vai novecojuši dūmvadi, kuros uzkrājušies sodrēji. 2011.gadā fiksēti 12 atlīdzību pieteikumu gadījumi, kad nelaimes cēlonis bijušas problēmas ar dūmvadu.
Arī profesionāli skursteņslauķi vienmēr ir atgādinājuši iedzīvotājiem par dūmvadu tīrīšanas nepieciešamību. SIA „Skursteņmeistars” direktors Guntis Brakmanis uzsver: „Skursteņa ilgstoša netīrīšana sekmē dūmvada aizdegšanos. Tajā uzkrātie sodrēji var viegli aizdegties, turklāt, sodrējiem aizdegoties, ja skurstenis ir bojāts - vecs, izdilis vai arī nepareizi izbūvēts –, pastāv ārkārtīgi liela iespēja, ka izcelsies ugunsgrēks. Latvijā salīdzinoši bieži ugunsgrēki saimniecības ēkās un mājās izceļas tieši neiztīrīta skursteņa dēļ. Nereti tas notiek rudens un ziemas periodā, kad apkures iekārta tiek intensīvi nodarbināta. Skursteņa tīrīšanu vēlams veikt pirms apkures sākšanas, jo apkures sezonas sākumā skursteņslauķiem darba ir pilnas rokas, tādēļ var nākties gaidīt rindā pat vairākas nedēļas, kas var maksāt arī lielu nelaimi.”
BALTA katru gadu no klientiem saņem arī apmēram 30 atlīdzību pieteikumus par apkures katlam nodarītiem zaudējumiem. Pēdējo divu gadu laikā 21 gadījumā apkures katli izraisījuši arī ugunsnelaimes - ir situācijas, kad bojājumi sasniedz ievērojamus apmērus. Pērnajā gadā lielākā atlīdzības summa izmaksāta 34 000 latu apmērā par dzīvojamās mājas jumta iebrukšanu un sienu apdegšanu, ko izraisīja apkures katla pārkaršana. Šādos gadījumos vidējie ugunsnelaimju postījumu apmēri saistībā ar apkures katliem sasniedz 4000 latu.
Veicot datu analīzi, atklājas, ka apkures sistēmas tiek bojātas ne tikai apkures sezonā, bet arī vasarā. Ja apkures sezonā bieži pie vainas ir netīrīti dūmvadi vai problēmas ar apkures tehniku, tad vasarā savus posta darbus veic zibens. 42% gadījumu apkures katlam bojājumi radušies elektrosvārstību dēļ, kad iekšēja bojājuma dēļ tiek pārtraukta normāla katla darbība, radot ūdens noplūdes un bojājumus īpašumam. Elektrosvārstību radīto bojājumu rezultātā apkures katls var arī uzsprāgt. Šādu zaudējumu atlīdzība parasti sasniedz aptuveni 200 latu.
Rādīt reklāmu
