Policija pašlaik nekomentē, vai 16. martā Brīvības piemineklis tiks nožogots, kā tas notika 2006. gadā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis intervijā Latvijas Radio gan pieļāvis, ka sabiedrībā valdošā saspīlētā noskaņojuma dēļ žogs varētu parādīties un nepieciešamības gadījumā drošības iestādes lietotu arī spēku.
Leģionāru atceres dienā ir iespējami pieci savstarpēji konfrontējoši pasākumi vienlaikus, tāpēc pilsētas centrā būs vērienīgi drošības pasākumi, lai novērstu iespējamās provokācijas, raksta
NRA.lv.
«Kā katru gadu, 16. marts ir sensitīvs datums. Policija seko sabiedrības noskaņojumam, notiek risku analīze, ir izstrādāts sabiedriskās kārtības nodrošināšanas plāns, lai nepieļautu konfrontāciju, kas varētu pāraugt fiziskā aizskārumā. Taču plāna detaļas netiek izpaustas,» norāda Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāve Sigita Pildava.
Līdz vakardienai drošības iestādēm nebija informācijas par iespējamām provokācijām, tomēr pirms 16. marta īpašu uzmanību pievērsīs robežkontrolei. Ir izveidots arī tā dēvētais melnais saraksts ar personām, kurām Latviju apmeklēt nebūtu vēlams.
No visiem pasākumu rīkotājiem (Daugavas vanagi, Gustava Celmiņa biedrība, Autonoma darbība, Apvienība pret nacismu un antifašists Uldis Freimanis) Drošības policija (DP) vispiesardzīgāk skatās uz biedrību Autonoma darbība, kuras, kā norāda DP pārstāve Kristīne ApseKrūmiņa, «aktīvistu vidū ir personas, kuras ir gan krimināli, gan administratīvi sodītas, kas būtiski palielina risku sabiedriskās kārtības pārkāpumiem». Pati Autonomā darbība gan ir izplatījusi paziņojumu, ka atsakās no iepriekš plānotā antifašistiskā gājiena, pārceļot to uz 8. maiju. Arī biedrība Apvienība pret nacismu, kas paredzēja doties pie Brīvības pieminekļa, bet pēc tam pulcināt aptuveni 100 cilvēku laukumā pie Bastejkalna, atkāpusies no šīs ieceres. Tomēr – ja būšot leģionāru un to atbalstītāju gājiens, biedrība piketu rīkos, uzsver biedrības vadītājs Jānis Kuzins. Vaicāts par iespējamiem incidentiem, viņš noraida tādu iespēju: «Nedomāju, ka varētu izcelties nopietni konflikti. Pat tad, kad iepriekšējos gados bija reāls apdraudējums, policija ar to tika galā.»
Latviešu nacionālistu kluba pārstāvis Jānis Sils uzskata tāpat – policija vienmēr esot novērsusi iespējamās provokācijas. Viņš domā, ka ažiotāža pirms tam vienmēr ir lielāka nekā pašā leģionāru piemiņas dienā.
Ir izskanējusi informācija, ka par ekstrēmu organizāciju uzskatītajam Gustava Celmiņa centram jeb pērkoņkrustiešiem no ārzemēm ieradīšoties atbalstītāji. Organizācijas vadītājs Igors Šiškins šādu informāciju noliedz – tā esot uzpūsta, un nekādus skinhedus viņš neesot aicinājis. «Situācija tiek apzināti saasināta, lai mūs uztaisītu par galvenajiem grēkāžiem. Vai jelkad, kopš tiek atzīmēts 16. marts, pērkoņkrustieši ir radījuši problēmas?» neizpratnē ir
I. Šiškins. Lai situācija nesaasinātos, pērkoņkrustieši atteikušies doties atsevišķā gājienā, bet pievienosies Daugavas vanagu rīkotajam gājienam.
Administratīvā rajona tiesa vakar nolēmusi atcelt Rīgas domes aizliegumu rīkot U. Freimanim piketu 16. martā, jo nav atsevišķi vērtēta viņa pieteiktā piketa ietekme uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un analizēts, kādus konkrētus apdraudējumus sabiedrības drošībai rada šis pikets.
Rādīt reklāmu
