Indriksons turpmākos četrus gadu grib koncentrēties uz milzīga stadiona būvniecību Rīgas centrā. Dažu mēnešu laikā Indriksona iecerētā stadiona būvēšanas izmaksas ir pieaugušas divkārt, savukārt otrs kandidāts Kļaviņš uzskata tieši pretēji, ka lielo stadionu būvēt nevajag, futbolisti iztikšot ar tām iespējām, kuras kādreiz, iespējams, sagādās valsts.

Pēdējos divos gados Latvijas Futbola Federācija no Eiropas futbola asociāciju apvienības ir saņēmusi tik lielu naudu kā vēl nekad – vairāk kā 8 miljonus eiro, un no starptautiskās Futbola federācijas FIFA vēl miljonu. Nauda ir domāta sporta infrastruktūras izbūvei – stadioniem, sporta hallēm. Tomēr liela moderna stadiona, kur spēlēt futbolu Latvijas klubiem un izlasei nav.

Futbola federācija ilgi meklēja vietu un beigās atrada uz Krišjāņa Barona ielas, kur līdz šim saimniekoja Latvijas Universitāte. Ar Rīgas domi vienojās, ka tā uz 10 gadiem Futbola federācijai šo teritoriju iznomās ar nomas maksu nulle ar tiesībām nomas līgumu pagarināt vēl uz 10 gadiem.

Šo bijušo Latvijas Universitātes stadionu un Krišjāņa Barona ielas Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons plāno nojaukt, lai uzbūvētu jaunu par 14 miljoniem. Naudu palīdzēšot sagādāt Rīgas dome un Latvijas valsts.

Futbola federācija aprēķināja, ka stadiona izmaksas būs 6,8 miljoni, tomēr jau pēc 7 mēnešiem būvniecības kompānija Ārčers esot piestādījusi par 100% lielākas aplēses. Tagad tāme esot 14,6 miljoni. Arī tas esot lēti, apgalvo Futbola federācijas prezients Guntis Indriksons, cilvēks, kurš jau 20 gadus federāciju ir vadījis un nu plānot amatā palikt vēl vismaz gadus 4. Spriežot pēc Indriksona vīzijām, jaunais stadions drīzāk atgādinās lielveikalu.

Par jaunā stadiona projekta vadītāju Guntis Indriksons ir iecēlis savu brāļadēlu Gundaru. Tieši viņa vadībā arī radās sadārdzinājums no 6,8 līdz 14,6 miljoniem. Tomēr nav garanijas, ka ar to pietiks, jo tikai projekta detalizācija ļaušot precizēt aplēses.

Stadiona celšanai Indriksonam ir puse naudas no FIFA un UEFA subsīdijām, kā arī no federācijas pašas ienākumiem. Seši, septiņi miljoni vēl jāatrod. Indriksons dzīvo ar pārliecību – tā kā stadions ir nacionāla nepieciešamība, gan jau valsts ar Rīgas domi iztrūkstošos 7 miljonus iedos.

Valsts nauda šogad stadionam nav paredzēta. Par nākamo gadu skaidrības neesot, jo jautājums vispirms jāskata premjerministra vadītajā Sporta padomē.

Rīgas dome ir nostājusies pozā – ne kapeikas pašvaldības naudas. Tā jau uz 10 gadiem Indriksonam par brīvu tiek pašvaldības zeme.

Arī būvatļauju Indriksons nesaņemšot, pirms nepierādīs, ka viņam ir nauda, lai pēc diviem gadiem stadions Rīgas centrā būtu uzsliets. Pirms vēlēšanām pašvaldība nevēlas sastapties ar situāciju, ka Rīgas centrā ir būvbedre un būvnieks no domes prasa naudu pabeigšanai.

Kā apgalvo Indriksons, problēmu nav. Ja valsts un dome naudu nedos, viņam jau rindā stāvot sponsori, kas gatavi samesties. Ja pietrūks, paņemšot kredītu. Indriksonam vēl tik paliek tāds sīkums, kā uzvarēt marta beigās gaidāmajās Futbola federācijas prezidenta vēlēšanās. Pieticība nav Indriksona stiprā puse. Neesot uzradies vēl cilvēks, kas šos amata pienākmus spētu īstenot labāk par viņu, saka uzņēmējs. Konkurents viņam nebūs arī otrs pretendents Cēsu futbola kluba vadītājs Krišjānis Kļaviņš, kuru UEFA vaino nelikumīgā 30 000 eiro maksājuma saņemšanā no kāda Manuela Pekoseka, kurš bijis starpnieks spēļu rezultātu ietekmēšanā.

Citas futbola sabiedriskās organizācijas Latvijas Futbola virslīgas izpilddirektors Emīls Latkovskis uzskata par nožēlojamu situaciju, ka uz federācijas prezidenta vietu pretendē tikai divi cilvēki. Viens, kas 20 gadu laikā nav spējis uzbūvēt stadionu un populists ar aizdomīgu reputāciju.