Latvijas augstskolas, pateicoties to autonomijai, spējušas izturēt
ekonomiski politisko šoku, secinājuši Pasaules bankas (PB) eksperti,
taču attīstība ir iestrēgusi. Galvenais iemesls – nepietiekamais
augstākās izglītības publiskais finansējums, kas ir zemākais Eiropas
Savienībā. Lai ieviestu pozitīvas pārmaiņas, vajadzīgs jauns samaksas
modelis, ko gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola ieviest
vien 2016. gadā.
Jauna finanšu modeļa aprises IZM plāno izstrādāt šā gada septembrī, bet Ministru kabinetā dokuments varētu nonākt vien šā gada beigās, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa. Atsaucoties uz starptautisko ekspertu pausto, viņa atzina, ka progress Latvijas augstākās izglītības jomā nav liels, ko arī aprādījusi Eiropas Komisija savā šomēnes publiskotajā pārraudzības ziņojumā, raksta
NRA.lv.
PB pētījumā, kas pērn tika pasūtīts par vairāk nekā 204 000 eiro, vērtētāji līdzšinējo nozares finansējumu nodēvējuši par viena balsta sistēmu, kur «studiju vietas ir vienīgais augstākās izglītības publiskā finansējuma komponents». Viņi vērsuši uzmanību arī uz citām vājajām vietām: lielāko daļu ārējo resursu veido mācību maksas ieņēmumi studijām un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi investīcijām un pētījumiem, mazattīstīta ir finansiālā sadarbība ar nozares un sabiedriskajām organizācijām. Vērtētāji arī norādījuši, ka budžeta vietu sadale notiek, ņemot vērā vidējo atzīmi vidusskolā un sekmes augstskolā, un tāda pieeja var atstāt aiz svītras jauniešus no mazturīgām ģimenēm. Tas, ka stipendijas saņem daži laimīgie, kuri mācās valsts subsidētajās vietās, sašaurina sacensību. Kritiski vārdi veltīti tam, ka uz budžeta vietām nevar pretendēt nepilna laika studenti. Līdzšinējais modelis arī neļauj iekasēt naudu no labāk situētajiem studentiem, kas varētu atļauties maksāt par studijām. Decentralizētā kredītu piešķiršanas sistēma atzīta par neefektīvu, un prasība pēc galvotāja tādā valstī kā Latvija, kur daudzi saņem minimālo algu, nosaukta par sevišķi bargu kritēriju.
PB ieteikumi, ko IZM bija apkopojusi 16 punktos, patiesībā nav nekas jauns, atzina nozares dalībnieki. Piemēram, palielināt publisko finansējumu, veidot caurskatāmu kvalitātes sistēmu, augstskolām efektīvāk izmantot savu autonomiju, ieviest finanšu stimulus, lai piesaistītu jaunus un talantīgus pasniedzējus, atbalstīt studentus utt. – tieši tādus ierosinājumus savulaik izteikusi arī šim nolūkam izveidotā darba grupa, norādīja Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis, piebilstot, ka kopumā priecējot, ka eksperti akcentējuši lietas, kas ir svarīgas nozarei. Viņaprāt, ja atdotu krīzes laikā noņemto, tad nemaz tik neiespējami nebūtu ieviest bezmaksas izglītības modeli. Kam gan negriboties piekrist – reformu un progresa trūkumam: varbūt visās jomās to arī nav, taču daļēji pārmaiņas ir īstenotas, piemēram, sākta koledžu un augstskolu konsolidācija. Deputāte Vineta Poriņa iebilda, ka ar to ir par maz: privāto mācību iestāžu skaits gan būtu ierobežojams. Lai izvētītu graudus no pelavām, vajadzētu īstenot atkārtotu to akreditāciju. Izskanēja gan iebildumi, ka pat eksperti šobrīd ieteikuši neaizrauties ar iestāžu slēgšanu, drīzāk jāpanāk, lai nozarē neienāk jaunas augstskolas (pretendenti jau ir).
S. Liepiņa vērsa uzmanību arī uz citām problēmām: labi, ka augstskolām dotas lielas autonomijas iespējas, tomēr IZM satrauc administratīvo tēriņu summas, kā arī kritiskā personāla samaksa un maksimāli uzskrūvētās slodzes, tāpēc šiem jautājumiem ministrija pievērsīs lielāku uzmanību.
Rādīt reklāmu
