Vislielākās neskaidrības joprojām ir par pirmsskolas pedagogu darba samaksu. Tieši šā sektora speciālistiem algas ir vismazākās. Daļa pašvaldību, ņemot vērā rocību, gan piemaksā zināmu summu, taču kopumā tas situāciju neuzlabo. Pašvaldības arī iebilst pret vēlmi uzlikt šo pienākumu uz to pleciem. Darba grupa atzina vien to, ka algu vajag paaugstināt, solot par šo jautājumu vēl diskutēt.

Atbalstu saņēmis ierosinājums ieviest skolu direktoriem terminētos līgumus. Jau iepriekš izskanēja informācija, ka tie varētu tikt parakstīti uz pieciem gadiem – ar iespējām esošajam skolu vadītājam pretendēt arī uz nākamo periodu. Latvijas Izglītības vadītāju asociācija gan pauž neapmierinātību ar šādu risinājumu, uzskatot, ka termiņš ir pārāk īss un neuzlabotu mācību iestādes darbu.

Izmaiņas varētu notikt arī attiecībā uz minimālā skolēnu skaita noteikšanu 10. klases atvēršanai, jo Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) strikti iebilst pret pašreizējo ieteikumu tādu slieksni ieviest. LPS uzskata, ka noteikumos jāiestrādā iespēja klasi atvērt arī tad, ja tajā nav minimālā skaita (pēdējās izmaiņas paredzēja noteikt novadu vidusskolas posmā kopumā ne mazāk kā 42 skolēnus), norādot, ka vietvaras labāk spēj saskatīt reģiona attīstību un atvērt jaunu izglītības iestādi ir grūtāk nekā to slēgt vai reorganizēt. Tāpat pašvaldībām atļaus pašām izlemt, cik liels atbalsta personāls tām nepieciešams, nevis noteikt to «no augšas».

Ņemot vērā protestus, valsts ģimnāzijām atjaunos 10% piemaksu, kas līdz šim pienācās par metodisko darbu, arī citu skolu skolotāju tālākizglītošanu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlmi apcirpt naudu iepriekš skaidroja ar to, ka līdz šim tā dota «tikai par to, ka skola ir ģimnāzija». Bija plānots ģimnāziju metodiskajam darbam piešķirt 100 000 eiro gadā, taču līdzekļus no šīs summas skolas saņemtu tikai par konkrēti izdarīto.

IZM šobrīd uzdots, cik ātri vien iespējams, ieviest izmaiņas modelī un veikt aprēķinus par to finansiālo ietekmi. Jauno noteikumu projektu paredzēts iesniegt līdz nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile NRA.lv apliecina, ka viņas vadītā ministrija neatkāpsies no iesāktā ceļa modeļa ieviešanai, tomēr viss esot atkarīgs no tā, vai atradīs naudu reformas realizēšanai. Pašlaik šādas pārliecības viņai nav. Ministre jau iepriekš vērsa uzmanību, ka bez papildu finansējuma reformas nav īstenojamas – nepieciešami vairāk nekā desmit miljoni eiro 2016. gada četriem mēnešiem, bet 2017. gadā – apmēram 30 miljoni eiro. Tāpat jāparedz līdzekļi arī no pašvaldību budžeta.

Jāatgādina, ka jauno pedagogu darba samaksas modeli izstrādā, lai vienkāršotu un sistematizētu pašreizējo pedagogu algu un dotāciju piešķiršanas kārtību. Algas pieaugumu gan sola ne visiem, bet tikai 70% pedagogu – un lielākoties ieguvēji būtu mazo skolu pedagogi.