Vēl janvāra sākumā zemnieki par ziemājiem neraizējās, jo laika apstākļi
gan rudenī, gan ziemas sākumā pieturējās augiem labvēlīgi. Šobrīd
zemgaliešiem, skatoties uz nobrūnējušajiem graudaugu sējumiem, bažas
mijas ar izmisumu – visticamāk, ziemājus nāksies pārsēt.
Zemgalē daudzviet vērojama posta aina – jaunajai ražai iesētie ziemāju lauki ir nobrūnējuši, vietām tīrumi mirkst ūdenī. Izskatās, ka daļa ziemāju ir aizgājuši bojā. Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis
NRA.lv neslēpa bažas, ka, visticamāk, daļa ziemāju būs jāpārsēj. To, cik lieli ir bojājumi, precīzi varēs pateikt tad, kad atsāksies veģetācija. Parasti tas ir aptuveni marta beigās, aprīļa sākumā, taču, ja atceramies, pērn pavasaris atnāca vēlu. Kā būs šogad, gūti prognozēt.
Pēc O. Baloža vērtējuma, īpaši slikta situācija ir Zemgalē. Pat agronomi ar 40 gadu pieredzi viņam teikuši, ka ziemājus tik dramatiskā stāvoklī iepriekš nav redzējuši. Cietušas pat ziemcietīgākās šķirnes, par mazāk ziemcietīgām nemaz nerunājot.
«Mēs zemniekus jau brīdinām par iespējamību, ka ziemāju lauki daļēji varētu būt jāpārsēj, lai viņi būtu gatavi šādai situācijai un zinātu, kā jārīkojas. Protams, ir cerība, ka pat tie lauki, kuri izskatās bēdīgi, varētu atkopties, taču pagaidām to precīzi pateikt nevar, tāpēc zemniekiem ir jābūt gataviem rīkoties,» sacīja O. Balodis.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka Neatkarīgajai rādīja Eiropas karti, kas sagatavota, pamatojoties uz Monitoring Agricultural Resources Unit datubāzi. Tajā redzams, ka ziemāji visvairāk cietuši Lietuvā, Polijā, Krievijā un citās valstīs, kā arī Latvijā, īpaši Zemgalē.
«Sējumu stāvoklis Zemgalē, īpaši ziemas rapsim, pasliktinās, cietušie augi pamazām iet bojā. Zemgalē noteikti būs lauki, kas būs jāpārsēj. Tieši cik daudz, pašlaik vēl nevar prognozēt. Daudz izšķirs iesētā šķirne, jo ziemcietīgās šķirnes izskatās krietni labāk,» teica G. Lanka.
Kurzemē, pēc speciālista teiktā, pašlaik ziemāju sējumi izskatās labāk nekā Zemgalē, un tas, iespējams, esot saistīts ar to, ka Kurzemē tomēr bija neliela sniega sega, kas nedaudz pasargāja sējumus no sala bojājumiem, un gaisa temperatūra vidēji bija augstāka nekā Zemgalē un Latgalē. «Arī ziemas rapsis patlaban vēl izskatās cerīgi, laukos nedaudz ir vērojams zaļums. Lapas rapsim ir beigtas, bet augšanas punkts pagaidām ir zaļš un, ja neuznāks vēl kādi ekstrēmi laika apstākļi, domājams, ka izdzīvos,» cerīgs ir G. Lanka.
Arī Kurzemē liela loma būs izvēlētajai šķirnei. Laukus, kur iesētas sēklas mazāk ziemcietīgai šķirnei, iespējams, pavasarī nāksies pārsēt, Vidzemē cerīgi pagaidām izskatās ziemas rudzi. Savukārt ziemas kviešu lauki ir dzelteni. «Tomēr jāteic, ka tajos laukos, kur ziemāji tika iesēti pēc lauka uzaršanas, ir novērojams zaļums, un jācer, ka cerošanas mezgls ir dzīvs. Tiešās sējas lauki ar minimālo augsnes apstrādi šogad izskatās daudz bēdīgāki,» vērtēja G. Lanka.
Speciālists gan uzsver, ka ziema vēl nav beigusies un atlikušajā periodā vēl ir virkne risku, kas var ietekmēt pārziemošanu, bet skaidrs, ka zaudējumi būs. «Zemniekiem, kam sējumi pašlaik izskatās ļoti slikti, jāsāk domāt par pārsēšanu, tajā pašā laikā jācer, ka daļa augu izdzīvos un pārsēšana varbūt nebūs nepieciešama. Pēc LLKC novērojumiem, kviešiem labāk izturējuši salu lielākie un labāk salapojušie augi, bet rapsim – gluži pretēji – lielie augi cietuši vairāk,» uzsvēra speciālists.
Arī apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE apkopotā informācija par apdrošinātajiem ziemāju sējumiem liecina, ka kailsala dēļ 80% no apdrošinātajām ziemāju sējumu platībām pastāv paaugstināts izsalšanas risks. Vislielākās izsalšanas risks ziemāju sējumu platībām, kas apdrošinātas BTA, ir ziemas kviešiem (aptuveni 1000 ha), ziemas rapsim (aptuveni 500 ha), kā arī hibrīdajiem rudziem. Tomēr precīzu informāciju, kā ziemāji būs pārcietuši kailsalu, varēs uzzināt pavasarī, atsākoties augu veģetācijai.
Rādīt reklāmu
