Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) šodien nosūtījusi vēstuli Saeimai un
valdībai, aicinot nekavējoties un stingri vērsties pret nelegālā
alkohola tirgotājiem.
LĀB uzskata, ka nelegālās alkohola aprites apkarošanas pamatā jābūt stingrai politiskai gribai un gatavībai nekavējoties pieņemt atbildīgus lēmumus sabiedrības interešu vārdā, raksta
Apollo.lv.
«Līdz šim Iekšlietu ministrija nav spējusi likvidēt nelegālā alkohola tirdzniecības vietas, kādas ir katrā Latvijas pilsētā. LĀB aicina nekavējoties aktualizēt nelegālās aprites un alkohola bīstamas lietošanas problēmu Latvijā un rast iespējas virzīt likumdošanu alkohola aprites sakārtošanas un bīstamas alkohola lietošanas ierobežošanas virzienā,» pauž biedrības pārstāvji.
LĀB norāda, ka nelegāli ražotā alkohola lietošana katru gadu ir iemesls aptuveni 3000 darbspējas vecuma Latvijas iedzīvotāju pāragrai nāvei, kā arī tērē miljoniem latu Latvijas nodokļu maksātāju naudas ārstniecībai. Katru dienu ar saindēšanos no alkohola slimnīcās reanimācijas, intensīvās terapijas vai neatliekamās palīdzības nodaļās nonāk vidēji pieci pacienti ļoti smagā stāvoklī, kuru ārstēšana maksā vairākus tūkstošus latu dienā.
«Par šo situāciju runāsim tuvākajā LĀB valdes sēdē, kurā piedalīsies arī narkoloģijas speciālisti. Iespējams, ka LĀB aicinās premjeru Valdi Dombrovski (V) pieprasīt Iekšlietu ministra demisiju par bezdarbību un medijos pausto pārliecību, ka nelegāla alkohola izplatīšana ir nenozīmīgs noziegums,» norāda LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) kategoriski noraida Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) izteiktos pārmetumus par nepietiekami bargu vēršanos pret nelegālā alkohola tirgotājiem, aģentūru LETA informēja ministra padomniece Daiga Holma.
Viņa uzsvēra, ka tieši Kozlovskis bija tas, kurš iniciēja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), lai noteiktu administratīvo atbildību arī personām, kuru īpašumā tiek veikta nelegāla alkohola tirdzniecība. Minētais grozījumu projekts patlaban atrodas Saeimas Juridiskajā komisijā, kas to pilnveido pirms trešā lasījuma.
Otrajā lasījumā atbalstītais grozījumu projekts paredz APK 170.3 pantā noteikt, ka «par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanas (ražošanas), glabāšanas vai realizācijas pieļaušanu savā valdījumā esošā kustamā vai nekustamā īpašumā, ja tas izdarīts gada laikā pēc brīdinājuma par kustamā vai nekustamā īpašumā konstatēto nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai realizāciju, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām - no 1000 līdz 5000 latiem.»
Tiesa, APK grozījumu projekts Saeimā «iesprūdis» jau diezgan ilgi. Kozlovskis cer, ka parlaments iespējami drīzāk to pieņems trešajā lasījumā, tādējādi arī privātīpašniekiem radīsies interese neļaut sava īpašuma telpās nodarboties ar nelegālā alkohola tirdzniecību, bet policijai būs jauns pamats vērsties pret «točkām».
Kā skaidroja Holma, Iekšlietu ministrija (IeM) visu gadu strādāja Saeimas izveidotajā darba grupā par alkohola patēriņa samazināšanu nepilngadīgo vidū pie grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, lai samazinātu iespēju nepilngadīgiem iegādāties alkoholu tirdzniecības vietās.
Tāpat ir ieviests interaktīvs pakalpojums - iespēja IeM un Valsts policijas interneta mājaslapā ziņot par nelegālā alkohola, cigarešu, degvielas un narkotiku tirdzniecības vietām. Pakalpojuma mērķis ir veicināt Valsts policijas un sabiedrības sadarbību nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietu apkarošanā, nodrošinot operatīvu informācijas apmaiņu.
Kā uzskata Kozlovskis, šī ir kompleksa sociālā problēma, kuras risināšanā jāiesaistās vairākām institūcijām, jo cilvēki, kuri iepērkas «točkās», naudas trūkuma dēļ nekad neiepirksies lielveikalā.
Ministrs skaidroja, ka Valsts policija šajā gadījumā cīnās ar sekām un izņem to alkoholu, kas atrodas apgrozībā Latvijas teritorijā. Liels darbs jāveic arī Finanšu ministrijas pārziņā esošajai Muitas kriminālpārvaldei, kas kontrolē ievesto nelegālo alkoholu jau primāri uz robežas.
Pašlaik likumā paredzētās sankcijas par nelegālā alkohola tirgošanu nosaka, ka īpašums tiek konfiscēts tikai pašos smagākajos gadījumos, līdz ar to pašu «točku» likvidēt nav iespējams. Statistika liecina, ka par iesaistīšanos nelegālā alkohola apritē tikai 5% gadījumu tiek piemērots reāls brīvības atņemšanas sods, tādējādi, pēc ministra domām, netiek sasniegts sodīšanas mērķis, lai šo nelegālo rūpalu izskaustu.
Iekšlietu ministrs arī aicina LĀB neizplatīt nepatiesu informāciju, jo viņš nekad neesot paudis viedokli, ka nelegāla alkohola izplatīšana ir nenozīmīgs noziegums.
Rādīt reklāmu
