Beidzoties ekonomiskās krīzes periodam, kad uzņēmumu īpašnieki un vadītāji būtiski samazināja izmaksas, kas paredzētas darbinieku veselības apdrošināšanai, patlaban vērojams iegādāto veselības apdrošināšanas polišu skaita pieaugums.
Kā liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) veiktās Latvijas uzņēmumu kvalitatīvās aptaujas dati, pašlaik darbinieku veselības apdrošināšanas gadījumu skaits turpina pieaugt, turklāt uzņēmēji arī pauž gatavību ievērojami palielināt darbinieku veselības apdrošināšanai atvēlētās summas. Aizvien vairāk darba devēju uzskata, ka darbinieku veselības apdrošināšana būtiski samazina riskus biznesam un darba efektivitātei.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas sniegtā informācija par veselības apdrošināšanas tirgu šā gada sešos mēnešos liecina, ka parakstīto prēmiju apjomi ir pietuvojušies 2009.gada rādītājiem, turklāt būtiskākais pieaugums fiksēts 2012.gada pirmajā un otrajā ceturksnī. Viens no galvenajiem iemesliem šādai tendencei ir aktivitāte valsts sektorā, izsludinot dažādus iepirkumus ar noteikto limitu prēmijai 150 latu apmērā.
Lai arī veselības apdrošināšanas tirgū vērojams polišu iegādes apjoma pieaugums, kā liecina BALTA dati, šogad vidējā prēmija jeb vidējā polises cena, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 4%, kas skaidrojams ar kopējo cenu samazinājumu tirgū, kā arī ar klientu vēlmi ne vienmēr ņemt plaša seguma apdrošināšanu.
BALTA pieredze liecina, ka darba devēji savus darbiniekus apdrošina, lai piesaistītu un motivētu, rūpētos par darbinieku veselību un drošību. Tostarp darba devēja ieguldījums darbinieku veselībā, t.i. veselības apdrošināšana, ir attaisnots izdevums, tādējādi saņemot likumdošanā paredzētos nodokļu atvieglojumus. Turklāt bieži vien šāda veida veselības apdrošināšana kalpo kā lielisks bonuss darbiniekiem, nodrošinot efektīvākus darba rezultātus un uzlabojot biznesa nepārtrauktību. Darbinieki, kam pieejama medicīniskā palīdzība gan profilaktiski, gan slimību gadījumos, to arī izmanto. Līdz ar to uzņēmumi izvairās no darbinieka prombūtnē radītās dīkstāves, pie kā var novest darbinieku nesavlaicīga ārstēšanās un pat hroniskas saslimšanas.
Aptaujātie uzņēmumu pārstāvji norāda, ka veselības apdrošināšanai nav alternatīvas, jo nelaimes gadījumu apdrošināšana attiecas uz atsevišķiem specifiskiem gadījumiem, taču veselības apdrošināšana nodrošina arī profilaksi, un šīs apdrošināšanas polises ir izmantojamas daudz plašāk. Lielākā daļa aptaujāto darba devēju, kas izmanto darbinieku veselības apdrošināšanu, ir gatavi palielināt investīcijas darbiniekos par 5 – 15%. Tas ir signāls, ka vadītājiem rūp savi darbinieki.
„Veselības apdrošināšanas moratorija atcelšana ir ietekmējusi apdrošināšanas aktivitāti valsts sektorā. Līdz ar to darba devēju vidū parasti pieprasīta ir pamatprogramma ar ambulatorajiem pakalpojumiem, obligātās veselības pārbaudes, analīzes, nedaudz retāk - vakcinācija un maksas pakalpojumi stacionārā, kā arī profilaktiskie pasākumi, lai darbinieku veselības stāvoklis tiktu izmeklēts un preventīvi uzlabots, nepieļaujot saslimšanu. Turklāt darba devēji ir ieinteresēti, lai polises lietotājam nebūtu jāpiemaksā. Protams, ka uzņēmēju un darba devēju vēlme apdrošināt savus darbiniekus ir apsveicama. Kā liecina BALTA apkopotie dati, apdrošinot savus darbiniekus, darba devējs cer samazināt riskus biznesam. Patiesībā tā arī ir, jo darbinieks, kuram ir apdrošināšana, laikus risina veselības problēmas un nevilcinās apmeklēt ārstniecības iestādes.” norāda BALTA Personu produktu un risku parakstīšanas daļas vadītāja Vita Bočkāne.
Rādīt reklāmu
