Strīdā starp Rīgas kinostudijas un tās zemes īpašniekiem vairs nevar saprast, kuri ir labie un kuri sliktie.
Skaidrs vien tas, ka vecā kindžene vēl ilgi nevarēs kalpot par Latvijas kinoindustrijas mugurkaulu un varbūt arī nekad vairs par tādu nekļūs. Aizvakar kinostudijas ēkas izsolē iegādājās ar zemes īpašniekiem – firmu Šmerļa terases – saistīts uzņēmums, taču gaidāms, ka izsoles akta apstiprināšana tiesā iestrēgs un piepulcēsies pārējām tiesvedībām, kas rosinātas šai stāstā. Kinostudijas īpašumi – šķūņi, ēkas, filmēšanas paviljoni, dekorāciju cehi – pārdoti par 1 287 000 latu uzņēmumam SIA Leasing & Factoring AB, raksta
NRA.LV.
Lai jaunais īpašnieks varētu ieiet savā pirkumā, izsoles akts jāapstiprina tiesā. Tiesu izpildītājs Raimonds Mežiņš prognozē, ka šī procedūra varētu ieilgt uz gadiem diviem: «Noteikti vēl nekas nav beidzies. Te katrs pavērsiens pāraug jaunā strīdā.»
Konflikta būtība ir it kā pastāvošais zemes nomas parāds. R. Mežiņš vēsta: «Viņi nevienam neko nemaksā gadiem ilgi.» Arī zemes nodokli palikuši ilgu laiku parādā. Kinostudija savukārt apstrīd gan savu parādu lielumu, gan apgalvo, ka ir norēķinājusies. Kam taisnība, juristi pūlas pierādīt tiesā.
Vienlaikus abas karojošās puses Neatkarīgajai apgalvo, ka runa nav tik daudz par naudu – viņu galvenā rūpe esot Latvijas kinematogrāfa nākotne, nevis ekskluzīvā vieta starp Biķernieku un Šmerļa mežu, kur būvēt brīnišķīgas dzīvojamās mājas.
Akciju sabiedrības Rīgas kinostudija mazākuma akcionārs ar 24,31% daļu ir Kultūras ministrija. Un tādu vīziju, kā piedāvā arhitektu birojs Arhis – ar daudzstāvu apbūvi, darījumu centru un promenādi līdz lielveikalam –, te redzēt tomēr nevēlas.
Neatkarīgā taujāja, kā ministrija vērtē izsoles rezultātus, un saņēma šādu atbildi: «Kultūras ministrija ir ieinteresēta, lai tiktu saglabāta kinostudijas infrastruktūra un paviljona ēkas un lai tās turpmāk kalpotu kino nozarei.
Jāuzsver, ka šis ir lielākais šāda veida paviljons Baltijā, tāpēc būtu svarīgi, ka tas tiktu mērķtiecīgi izmantots kino nozares vajadzībām, ņemot vērā tā ekonomisko potenciālu un Latvijas filmu fonda un Rīgas filmu fonda plānotās aktivitātes.» Šī ir atsauce uz ieceri maksāt ārzemju producentiem par filmu uzņemšanu Latvijā.
Uzņēmuma Leasing & Factoring AB pārstāvis Aigars Brečs apgalvo, ka jaunais īpašnieks pirmām kārtām interesēsies par kino taisīšanas iespējām. Tas esot loģiski, jo īpašums tam ir piemērots, turklāt arī izsoles noteikumos kino ir iestrādāts kā obligāts punkts. Jau tagad zemes īpašniekiem nākot sadarbības piedāvājumi no citu valstu studijām, taču nākoties atteikt. Rīgas kinostudija pašlaik neesot spējīga taisīt kino. Tai nav naudas un tai jātiesājas. A. Breča vērtējumā kinostudijas infrastruktūra šobrīd ir vien ķieģeļu krāvums un tāda tā paliks, kamēr ēkas un zeme nepiederēs vienam īpašniekam vai vismaz īpašnieku grupai. «Slikts miers ir desmit reižu labāks par labu karu,» rezumē zemes īpašnieku pārstāvis.
Rīgas kinostudija, kas sevi uzskata par tiešu padomju laika kinostudijas tiesību un saistību mantinieku, savukārt ir noskaņota turpināt karu, uzskatot, ka tās pusē ir taisnība vai vismaz kādas izredzes uzvarēt. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Armands Liberts apstiprina, ka izsoles likumība tiks apstrīdēta: «Mēs nekad nepadosimies!» Pēc viņa domām, zemes īpašniekus interesē iespēja attīstīt tādu nekustamo īpašumu, kam ar kino nav nekādas saistības. Savstarpējā cīņa nonākusi līdz tādam absurdam, ka zemes īpašnieki ap kinostudijas ēkām nesen salikuši apstāšanās aizliegumus un uzsūtījuši pašvaldības policiju. A. Liberts skaidro: «Viņi taisīja kinostudijas blokādi, lai nomnieki aizlaižas.» Bet nomnieki ir kinostudijai svarīgs ienākumu avots – telpām un noliktavām ir jāpelna.
Bet ar zīmola saglabāšanu kinostudijai nesokas. Par padomju laika filmu autortiesībām turpinās tiesāšanās, savukārt jaunas filmas top citās studijās. Pat vecās lietas – kostīmus, dažādus rekvizītus, ieročus – Rīgas kinostudija vairs neiznomā. Mājaslapa vēsta – sakarā ar restrukturizāciju. A. Liberts piekrīt – pārāk daudz spēka uzņēmumam atņem tiesāšanās.
Nožēlu par šādu lietu stāvokli pauž filmu studijas Platformafilm valdes priekšsēdētāja Aija Ansone. Kinopilsētas Cinevilla saimnieki līdz šim labprāt sadarbojušies ar Rīgas kinostudiju, izmantojuši tās grimētājus, tērpu māksliniekus – viņiem esot laba skola. Par notikušo izsoli A. Ansone saka: «Kinoindustrijai šī ir slikta ziņa.» Zinot, ka Latvijā ar kino taisīt naudu ir grūti, viņa nelolotu īpaši lielas cerības attiecībā uz jauno īpašnieku nodomiem.
Rādīt reklāmu
