Šodien, 31. janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr.1375 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos”.
Noteikumos atbilstoši Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” atzinumam izdarītas izmaiņas rūpnieciskās zvejas limitos. Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka, iedalot tīklu limitu, saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu uz katru pašvaldības piekrastei noteikto tīklu limita skaita vienību var iedalīt vienu no 50 līdz 100 metru garu zivju vai reņģu tīkla limitu vai divus līdz 50 metru garus zivju vai reņģu tīklu limitus. Līdz 50 metru gara tīkla limits ir iedalāms izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā. Paredzams, ka izmaiņas noteikumos nodrošinās piekļuvi zivju resursiem lielākam skaitam pašpatēriņa zvejnieku.
Lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu un nozares ilgtermiņa dzīvotspēju, izmaiņas noteikumos paredz, ka pašvaldība nedrīkst pārdalīt citiem zvejas tiesību nomniekiem to zvejas rīku limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai pēdējo viņa īpašumā esošo zvejas kuģi.
Izmaiņas valdība šodien apstiprināja arī MK 2007. gada 2. maija noteikumos Nr.296 „Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”, paredzot, ka, veicot zveju komerciālos nolūkos, atļauts izmantot tikai tīklus garākus par 50 metriem līdz 100 metriem, bet, veicot pašpatēriņa zveju, pieļaujams izmantot arī tīklus ar garumu līdz 50 metriem.
Savukārt izmaiņas 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr.918 „Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību”, paredz, ka tiek noteikta atbilstoša maksa par zivju tīklu garumā līdz 50 metriem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē.
Rādīt reklāmu
