Lai gan daudzi eksperti prognozē, ka Eiropas Savienības (ES)
noteiktās sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas ne agrāk par šī
gada martu, ES ārlietu dienests ieteicis atcelt sankcijas, ja Maskava
pārstās “destabilizēt” Ukrainu, liecina ES ārlietu pārstāves Federikas
Mogerīni sagatavotais dokuments dalībvalstīm.
Kā liecina dokumenta saturošā informācija, ES sankcijas ieteikts
sadalīt divās daļās un paturēt spēkā vien tās sankcijas, kas ieviestas
saistībā ar Krimas aneksiju. Tādējādi spēkā aizvien būtu amatpersonu
iekļaušana “melnajā sarakstā” un tirdzniecības aizliegums .
Dokuments nosaka, ka atvieglotas tiktu pret Krievijas bankām un
enerģētikas uzņēmumiem noteiktās ekonomiskās sankcijas, kas smagi
skārušas gan banku sektoru, gan lielākos naftas uzņēmumus, tai skaitā
“Rosneft” un “Novatek”.
Lai tiktu mīkstinātas ekonomiskās sankcijas, Maskavai uzdots
pārtraukt iejaukties Ukrainas un ES attiecībās, nodrošinot Minskas
vienošanos izpildi, atbrīvojot Ukrainas austrumus no Krievijas
teroristiem un algotņiem. Tāpat tiek pieprasīts, lai Krievija atjaunotu
gāzes plūsmu uz Eiropu.
Tomēr daļu ES dalībvalstu pārstāvjus Mogerīni izplatītais dokuments
nav pārliecinājis. Tiek norādīts uz neskaidriem kritērijiem, proti, vai
ekonomiskas sankcijas tiks atceltas proporcionāli Krievijas reakcijas
pakāpei vai tikai pēc pilnīgas Minskas vienošanos izpildes, tāpat
neskaidri palikuši jautājumi, kas skar ES un Krievijas attiecību
atjaunošanu.
Kamēr pret sankciju atcelšanu, visticamāk, iestāsies pret Krieviju
skeptiski noskaņotās valstis, tai skaitā Polija, Lielbritānija,
Ziemeļvalstis un Baltijas valstīs, kas uzskata sankciju atcelšanu par
atgriešanos pie ierastā biznesa, daļa valstis, piemēram, Francija,
Ungārija, Slovākija, Kipra, Čehija, Itālija un Austrija, gatavas dod
piekrišanu sankciju atcelšana nekavējoties.
Par sankciju atcelšanu gan liek šaubīties Krievijas bruņoto spēku
aktivitātes Ukrainas austrumos, kas pēdējās dienās pastiprinājušās un
Eiropadomes prezidents Donalda Tuska paziņojums, ka sankciju atcelšanu
vērtēs dalībvalstu līderi, nevis ārlietu ministri.
Mogerīni, šķietami, vienpusējie plāni, par ko liecina fakts, ka četru
lapaspušu garais dokuments daudz ātrāk nokļuvis pie medijiem kā pie
dalībvalstīm, kuru uzdevums būtu vispirms izvērtēt šo dokumentu ar
iebildumiem un papildinājumiem pirms tiek domāts par to apspriešanu
ārlietu ministru sanāksmē, draud izgāzties un visdrīzāk neiegūs vienotu
ES atbalstu.
Kā jau ziņots, 12. septembrī spēkā stājās jaunās ES sankcijas pret
Krieviju, ņemot vērā tās agresiju Ukrainā. Jaunās sankcijas attiecās uz
finanšu tirgiem, ierobežojot to pieeju Krievijas naftas kompānijām, tai
skaitā «Rosņeftj», «Transņeftj» un gāzes koncernam «Gazprom».
Tāpat noteikti dažādi finansiāliem ierobežojumi, kas, galvenokārt,
skars kapitāltirgus jomu un divejāda lietojuma preču ražotājus. Sankciju
sarakstā iekļautas vairākas bankas, tai skaitā ”Rosselkhozbank”,
“Sberbank, ”Gazprombank” un VEB.
Uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī finanšu ieguldīšana naftas krājumu meklējumos Krievijas arktiskajā reģionā.
ES noteikusi tirdzniecības aizliegumu ar deviņiem aizsardzības
uzņēmumiem – ”OAO Almaz Antey”, “OAO NPO Bazalt”JSC Kalashnikov”, “JSC
Sirius”, “OJSC Stankoinstrument”, “OAO JSC Chemcomposite”, “JSC Tula
Arms Plant”, “NPK Technologii Maschinostrojenija” un “OAO
Wysokototschnye.
Papildināts arī to fizisko un juridisko personu loks, kurām piemēroti
dažādi ierobežojumi saistībā ar viņu atbalstu Krievijas darbībām
Ukrainā. Zināms, ka sarakstā iekļautas vairākas Krievijas amatpersonas
un uzņēmumi, kā arī personas no pašpasludinātās «Doņeckas tautas
republikas» un Krievijas okupētās Krimas.