Krievijas prezidents Vladimirs Putins kaujiniecisko noskaņojumu ir
negaidīti nomainījis pret daudz samiernieciskāku toni, taču šī
garastāvokļa maiņa ir tikai aukstasinīgs aprēķins, uzskata vācu
laikraksts «Die Zeit».
Pēdējo dienu laikā no Krievijas politiķu puses ir izskanējuši vairāki atklāti aicinājumi uz vardarbību, tā piemēram, Krievijas parlamenta deputāts Sergejs Mironovs vēl nesen pieprasīja Krievijas armijas iesoļošanu Ukrainā, lai «sabradātu fašistisko briesmoni paša ligzdā.» Vicepremjers Dmitrijs Rogozins savā «Twitter» profilā rakstīja, ka, nešauboties ne mirkli, viņš būtu gatavs ziedot visus savus politiskos amatus, lai sēdētu ierakumos kopā ar Slovjanskas aizstāvjiem, raksta
Apollo.lv.
Taču šo izteikumu fonā valsts augstākā amatpersona Vladimirs Putins trešdien pēc tikšanās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) priekšsēdētāju Didjēru Burkhalteru negaidīti paudis samiernieciskāku pozīciju. Pēc tikšanās Putins solīja, ka Krievija atvilks savu karaspēku no Ukrainas robežas un pat cerīgi izteicās par 25.maijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Ukrainā.
Laikraksta «Die Zeit» komentētāji uzskata, ka šādam notikumu pavērsienam ir vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt, Putins labi zinot, ko dara un šobrīd izvēlējies ievadīt deeskalācijas fāzi, taču tas nenozīmē, ka viņš ir atkāpies no saviem mērķiem.
Otrkārt, situācija pārējos Ukrainas reģionos nav tik viennozīmīga kā Krimas gadījumā. Prokrieviskie spēki tur sastopas ar daudz lielāku pretestību un ir izveidojušies dažādi prokrievisko spēku grupējumi, no kuriem vieni cīnās par pievienošanos Krievijai, bet citi atbalsta reģiona neatkarību.
Tāpat Putins pamazām sākot apjaust ekonomiskās sekas, kas varētu iestāties pēc nākamā līmeņa sankciju īstenošanas pret Krieviju. Starptautiskais valūtas fonds Krievijas ekonomikas izaugsmes prognozi jau samazinājis no 1,3 uz 0,2%. Investoru neuzticēšanās dēļ Krievija līdz gada beigām varētu zaudēt investīcijas 100 miljardu ASV dolāru apmērā, kuras Krievijas ekonomikai ir vitāli nepieciešamas.
Arī Krimas pievienošana izrādījusies dārgāka, nekā sākumā paredzēts. Federālā attīstības plāna īstenošana vien Krievijai līdz 2020.gadam varētu izmaksāt no 14 līdz 20 miljardiem eiro. Arī pāri Kerčas jūras šaurumam paredzētā tilta plānotās izmaksas divu mēnešu laikā jau četrkāršojušās, sasniedzot četrus miljardus eiro.
Rādīt reklāmu
