Pazīstamā krievu rakstnieka Borisa Akuņina prognoze ir piepildījusies –
tā dēvētā krievu radošā inteliģence (rakstnieki, mākslinieki, mūziķi) ir
sadalījusies divās diezgan naidīgās nometnēs.
Viena no tām pilnībā atbalsta prezidenta Vladimira Putina agresiju pret Ukrainu un beidzamajā laikā piekopto kareivīgo retoriku, kā arī patriotiski jūsmo par to, ka tiks pielikts punkts Rietumu kultūras un popkultūras ekspansijai Krievijā, bet otra kritizē prezidenta rīcību, uzskatot, ka Krievijai nebija tiesību iejaukties kaimiņvalsts iekšējās lietās un sagraut Ukrainas teritoriālo vienotību. Pirmās nometnes aktīvistiem jau jārēķinās ar to, ka viņu daiļrade tiks boikotēta Ukrainā un rietumvalstīs, savukārt otrās nometnes pārstāvjus sākuši knābāt Kremlim lojālie Krievijas mediji, ierobežotas viņu iespējas uzstāties televīzijā, raksta
NRA.lv.
Slava Putinam
Lai gan pagājušas jau vairāk nekā divas nedēļas kopš Krievijas Kultūras ministrijas interneta mājaslapā parādījās vēstule, kurā tika pausts atbalsts V. Putina reakcijai uz Ukrainas notikumiem, pat krievu mediji nav spējuši izdibināt, kurš tad īsti ir šīs vēstules iniciators un autors. Toties tās parakstītāju skaits no sākotnējiem 85 cilvēkiem līdz vakardienai jau bija pieaudzis līdz 511 plašāk vai mazāk plaši pazīstamiem Krievijas kultūras darbiniekiem. Zīmīgi, ka parakstītājus nav atturējusi, bet gan, gluži otrādi, mobilizējusi V. Putina 18. marta runa, kuras laikā tika pavēstīts par Krimas pievienošanu un dots neslēpts mājiens, ka līdzīgs liktenis var piemeklēt arī citu valstu reģionus, kuros kompakti dzīvo krievu tautības cilvēki. Interesanti, ka uz šo Krievijas prezidenta uzstāšanos bija aicināti ne tikai parlamenta deputāti, kuriem tā bija paredzēta, bet arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuriem ikdienā ar politiku nav nekāda sakara.
«Dienās, kad tiek lemts par Krimas un mūsu tautiešu likteni, Krievijas kultūras darbinieki nevar būt vienaldzīgi vērotāji ar aukstu sirdi. Mūsu kopīgā vēsture un saknes, mūsu kultūra un tās garīgie avoti, mūsu pamatvērtības un valoda mūs ir apvienojusi uz visiem laikiem. Mēs vēlamies, lai mūsu tautu un kultūru kopienai būtu stabila nākotne. Tieši tādēļ mēs paziņojam par stingru atbalstu Krievijas prezidenta pozīcijai Ukrainas un Krimas jautājumā,» sacīts plaši apspriestajā vēstulē. Tās parakstītāju vidū ir daudzi līdz šim ne tikai Krievijā, bet arī aiz tās robežām cienīti mākslinieki – kinorežisori Fjodors Bondarčuks un Pāvels Lungins, diriģenti Jurijs Bašmets un Vladimirs Spivakovs, pianists Deniss Macujevs, teātru vadītāji Genādijs Hazanovs un Oļegs Tabakovs, dziedātāji Ļevs Ļeščenko, Josifs Kobzons, Nadežda Babkina, Nikolajs Rastorgujevs, Oļegs Gazmanovs un Valērija, kā arī visa grupa Buranovskije babuški, aktieri Mihails Bojarskis, Jurijs Solomins, Mihails Porečenkovs un Sergejs Bezrukovs un tā tālāk, un tā joprojām.
Padomju ļaudis un līdzskrējēji
Liela daļa no viņiem arī iepriekš pauduši piekrišanu V. Putina tēzei par to, ka PSRS sabrukšana bijusi XX gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa. Piemēram, kinorežisors Sergejs Govoruhins, kurš jau iepriekš bijis V. Putina uzticības persona prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā, sarunā ar BBC sacījis skaidri un atklāti – viņš vēstuli parakstījis tādēļ, ka «tāpat kā lielākā daļa padomju tautas» atbalstot prezidenta pozīciju. Relatīvi nesen sevi par «padomju cilvēku» pasludināja arī O. Gazmanovs, līdzīgas noskaņas ir tajā radošās elites daļā, kas lielus panākumus guva un visas plašās padomjzemes mīlestību baudīja vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.
Sīkāk savu nostāju komentēt gan piekritis tikai retais no vēstules parakstītājiem un ne velti, jo pastāv liels risks sapīties skaidrojumos vai tikt pieķertam tajā, ka vēstule nemaz nav lasīta un prezidents atbalstīts tikai tādēļ, ka tā pienākas. Kā tas, piemēram, izdevies pianistam D. Macujevam, kurš paziņojis: «Vēstules galvenais vēstījums ir tas, ka mūsu [Krievijas un Ukrainas] tautām ir jādraudzējas un mēs nekādā gadījumā nevienam neļausim mūs sanaidot.» Kādā veidā Ukrainas reģiona atņemšana šai valstij un pievienošana Krievijai veicina viņa piesaukto tautu draudzību, pianists nav spējis paskaidrot. Diezgan nesaprotamu viedokli sarunā ar BBC paudis arī O. Tabakovs, kurš nez kāpēc lepojies ar krievu, ukraiņu, poļu un mordviešu asinīm, kas tekot viņa dzīslās, pēc tam piebilstot, ka šāds asiņu sajaukums nozīmē, ka viņš allaž atsauksies, ja kāds lūgs palīdzību.
Uz šī fona krietni loģiskāka šķiet kinorežisora un Mosfiļm ģenerāldirektora Karena Šahnazarova nostāja, atceroties Otrā pasaules kara notikumus. «Mans nelaiķa tēvs, tīrasiņu armēnis, piedalījās Krimas atbrīvošanā un triecienuzbrukumā Sevastopolei. Ja viņš būtu dzīvs, tad nesaprastu mani, ja neparakstītu vēstuli,» norādījis K. Šahnazarovs. Savukārt satīriķis Mihails Zadornovs sev ierastajā ņirdzīgi ciniskajā tonī paudis gandarījumu par Rietumu sankcijām. «Viņu bankas slēgušas pieeju mūsu ierēdņu, zaglēnu un biznesmeņu rēķiniem. Atkal mums palīdzējušas,» viņš ironizējis.
Parakstīja, jo tikuši pie siles
Interesanti, ka daudz vienkāršāk savu pašreizējo ideoloģisko pretinieku ideju noformulēšana padodas tiem radošās elites pārstāvjiem, kuri ne tikai nav parakstījuši vēstuli, bet arī publiski pauduši absolūti pretēju nostāju, kritizējot Krievijas agresīvo rīcību pret Ukrainu. Pazīstamais televīzijas un radio raidījumu vadītājs Matvejs Ganopoļskis ir pārliecināts, ka vēstuli piespēlējušas Krievijas varasiestādes, lai sev par labu noskaņotu sabiedrisko domu vismaz savas valsts teritorijā un iegūtu zināmu attaisnojumu Krimas aneksijai. «Un varasiestādes labi zināja tos, kas to parakstīs. Un ziniet, kāpēc parakstīs? Tāpēc, ka viņu teātris vai orķestris saņem dotācijas no valsts, un neparakstīšana nozīmētu dotāciju izbeigšanu. Parakstīs tādēļ, ka citādi viņus nelaidīs uzstāties Kremļa koncertā, neaicinās uz televīzijas zombēšanas kasti, parakstīs tādēļ, ka viņiem jau ir piešķirti kādi goda nosaukumi, tādēļ, ka viņi jau sēž kādās valsts komisijās,» skaidrojis M. Ganopoļskis.
Ukrainas laikraksts Segodņa vēsta, ka arī starp tiem, kuri atbalstījuši Ukrainu un nosodījuši Krimas aneksiju, ir ne mazums labi pazīstamu vārdu – kinorežisori Eldars Rjazanovs un Andrejs Končalovskis, aktieri Leonīds Broņevojs, Lija Ahedžakova, Oļegs Basilašvili un Armens Džigarhanjans, mūziķi Jurijs Ševčuks, Boriss Grebenščikovs, Vjačeslavs Butusovs, Aleksandrs Rozenbaums un Zemfira, rakstnieki Boriss Akuņins un Dmitrijs Bikovs, satīriķis Mihails Žvaņeckis.
Lai gan vairākums no viņiem nevēlas atklāti strīdēties ar kolēģiem, kuri nostājušies V. Putina pusē, ir arī izņēmumi. Piemēram, aktieris Vladimirs Fjodorovs par vēstules parakstītājiem izteicies šādi: «Man tie ir cilvēki, uz kuru pusi skatīties, godīgi sakot, vairs negribas. Katru var saprast, un baiļu sajūta Krievijā ir gandrīz mūsu nacionālā ideja. Taču uz katra parakstītāja tagad gulstas konkrētas dzīvības un ļaužu likteņi, iespējams, visas dzīvības liktenis uz Zemes. Es mīlu mūziku, labā nozīmē jūku no tās prātā, taču Macujevs un Bašmets man vairs neeksistē,» sacījis aktieris. Interesanti, ka viņš pēc vienas no izrādēm Maskavā mēģinājis no teātra skatuves uzrunāt skatītājus, lai izskaidrotu viņiem, ka V. Putina rīcība var novest pie jauna pasaules kara, bet kolēģi un teātra vadītāji viņu vārda tiešā nozīmē novilkuši no skatuves un apklusinājuši.
Ukrainu nenodos
Aktrise Lija Ahedžakova sarunā ar radiostaciju Brīvība paziņojusi, ka negrasās nodot ukraiņus un Ukrainu. «Es parakstīju vēstuli par atbalstu Ukrainas tautai tādēļ, lai mani kolēģi Ukrainā nedomātu, ka es esmu tāda pati kā tie, kuri nodarbojas ar šo baismīgo propagandu. Ir sākusi darboties briesmīga mašīna. Pa priekšu iet propaganda, tai seko pašlabuma meklēšana un alkatība, bet pēc tam nāk varas kāre un pielišķēšanās,» savu diagnozi tam, kas notiek ar lielu daļu Krievijas sabiedrības, formulējusi aktrise.
Interesantas ir arī pārdomas, ar kurām savā Facebook lappusītē dalījies B. Akuņins. Rakstnieks atzinis, ka dažu cilvēku uzvārdu atrašana zem vēstules viņam personīgi bijis nepatīkams pārsteigums, gan piebilstot, ka rūpes par reputāciju ir katra personiskā lieta. Taču svarīgākas esot divas citas lietas. Pirmkārt, ja reiz V. Putinam steidzami bijis nepieciešams šāds atbalsts, tas liecina, ka viņš nervozē, un tas esot labi. «Bet, otrkārt, un tas jau ir pavisam nopietni, viņi paši ir pamudinājuši dalīšanos divās nometnēs. Tagad katram pazīstamam cilvēkam nāksies izvēlēties, ar ko, kurā pusē viņš ir. Bet visa valsts uz to skatīsies un vēlāk atcerēsies,» uzsvēris B. Akuņins.
Interesanti, ka šo dalījumu nometnēs precīzi uztvēruši arī Krievijas mediji. Kremlim lojālā Ekspressgazeta, piemēram, izteikusi neizpratni, kādēļ V. Putinu nav atbalstījušas tādas pazīstamas estrādes zvaigznes kā Grigorijs Lepss, Valērijs Meladze un Stass Mihailovs, kas savulaik bijušas itin labi ieredzētas Kremlī (G. Lepss 2012. gadā aktīvi piedalījās V. Putina priekšvēlēšanu aģitācijas koncertos). Tā kā paši mākslinieki nav vēlējušies komentēt savu politisko nostāju, laikraksts izteicis minējumu, ka viņiem ir savas biznesa intereses Ukrainā un tikai tādēļ viņi nevēlas atbalstīt V. Putinu un sabojāt attiecības ar Ukrainas varasiestādēm.
Rādīt reklāmu
