Arī oktobra pirmajā dienā ASV kongresmeņi nav spējuši rast risinājumu,
kas ļautu pārtraukt budžeta krīzi un pilnībā nodrošināt federālo iestāžu
finansēšanu.
Prezidents Baraks Obama bargi kritizējis republikāņu pārstāvjus Kongresa Pārstāvju palātā, norādot, ka krīzē, kuras dēļ piespiedu atvaļinājumos spiesti doties vairāk nekā 800 000 federālo iestāžu darbinieku, vainojams republikāņu uzsāktais krusta karš pret prezidenta ierosinātajām veselības aprūpes sistēmas reformām. Kļuvis arī zināms, ka sarežģītās iekšpolitiskās situācijas dēļ B. Obama atcēlis plānoto vizīti Malaizijā, raksta
NRA.lv.
Uzstājoties ar oficiālu paziņojumu, prezidents pieprasījis kongresmeņiem pārtraukt saistīt valsts aparāta finansējuma apstiprināšanu ar veselības aizsardzības reformām, kas ieguvušas apzīmējumu Obamacare, un uzsvēris, ka Kongresa nespēja atrast kompromisu budžeta jautājumā un apstiprināt federālo iestāžu finansēšanu rada nopietnus draudus. «Valdības darba pārtraukšana, ko ir panākuši republikāņi, apdraud nacionālo ekonomiku. Kongresam ne tikai nekavējoties jāatjauno federālo iestāžu finansēšana, bet arī jāpārtrauc mēģinājumi izsist kādu politisko labumu no krīzes. No šā ieraduma pienācis laiks atbrīvoties,» B. Obamas sacīto citē Reuters. «Es nevienam neļaušu vazāt pa dubļiem ASV labo vārdu. Nevienam nav tiesību politisku domstarpību dēļ apdraudēt valsts ekonomiku un miljoniem cilvēku labklājību,» patētiski paziņojis B. Obama.
Iepriekš viņa pārstāve Eimija Brandeidža jau bija informējusi, ka prezidents uzliks veto republikāņu mēģinājumiem izlīdzēties ar daļēju valsts iestāžu finansējumu. Proti, lai nomierinātu tās sabiedrības grupas, kas situāciju uztvērušas visasāk, ticis izstrādāts likumprojekts, kas ļautu pagaidām finansēt visu Kolumbijas federālo apgabalu (jeb galvaspilsētu Vašingtonu), Veterānu lietu pārvaldi, kā arī federālajā pārvaldībā esošos muzejus un nacionālos parkus. Otrdienas vakara balsojumā Pārstāvju palātā šis projekts nesaņēma nepieciešamo divu trešdaļu deputātu atbalstu, lai tiktu pieņemts steidzamības kārtībā, taču republikāņi paredzējuši pie tā atgriezties nākamajā dienā, vēsta AP. Ņemot vērā Baltā nama paziņojumu, tās gan ir veltas pūles, turklāt arī Senātu kontrolējušie demokrāti paziņojuši, ka šāds kompromiss, kas patiesībā neesot nekāds kompromiss, bet gan republikāņu vēlme labāk izskatīties elektorāta acīs, viņiem ir nepieņemams.
Amerikāņu laikraksti vakar vēstīja, ka ir ļoti sarežģīti prognozēt, cik ilga var būt budžeta krīze (ASV tā tiek saukta par shutdown), kas skārusi gandrīz 40% no federālajās iestādēs strādājošajiem un ik dienas nodara vismaz 300 miljonus dolāru lielus zaudējumus valsts ekonomikai. Abas konfliktā iesaistītās puses turpina demonstrēt nepiekāpību, lai gan, kā norāda The Washington Post, republikāņu vidū ir arī tādi kongresmeņi, kuri uzskata, ka konflikts aizgājis par tālu un federālo iestāžu darba kavēšana ir nepieņemama. «Taču lielākā daļa manu konservatīvo kolēģu dzird tikai paši sevi un runā tikai ar līdzīgi domājošajiem,» skaidrojis Ņujorkas štatu pārstāvošais kongresmenis Pīters Kings. Pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners un republikāņu frakcijas vadītāja Ērika Kantora runasvīrs Rorijs Kūpers gan uzsvēruši, ka citu viedoklī neieklausās tieši B. Obama. «Iespējams, ja prezidents Obama mazāk tērētu laiku emocionālām runām, bet vairāk strādātu ar Kongresu, lai atrisinātu problēmu, šāda situācija nemaz nebūtu izveidojusies,» norādījis R. Kūpers.
Reuters publiskotā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 24% amerikāņu budžeta krīzē sliecas vainot republikāņus, bet 19% uzskata, ka par to atbildīgs ir B. Obama un viņa partijas biedri demokrāti. Lielākais vairākums jeb 46% pavēstījuši, ka, pēc viņu domām, vainojamas visas konfliktā iesaistītās puses, bet uzticība Kongresam kritusies līdz bezprecedenta līmenim – tikai 10% atbalsta Kongresa darbību, bet 72% paziņojuši, ka kongresmeņi rīkojušies bezatbildīgi, pieļaujot budžeta krīzi un federālo iestāžu darbinieku piespiedu atvaļināšanu.
Rādīt reklāmu
