Krūmiņa norādīja, ka publiskajā sektorā attieksmei pret finansēm ir jābūt tādai pašai, kā privātajā sfērā, proti, ja darba devējam tiek nodarīti zaudējumu, no atbildīgas personas piedzen zaudējumus un to atlaiž.

Viņa pastāstīja, ka Valsts kontrole (VK) ir sagatavojusi grozījumus likumdošanā, kas paredz, ka situācijā, kurā amatpersona nodara zaudējumus valsts vai pašvaldības budžetam, viņiem tiek noteikta atbildība par izšķērdētiem valsts vai pašvaldību līdzekļiem.

Valsts kontroliere izteica cerību, ka nākamgad Saeima varētu apstiprināt likumu, kas amatpersonām noteiks atbildību par izšķērdētiem valsts vai pašvaldību līdzekļiem. Neraugoties uz to, ka partiju attieksme pret šo ierosinājumu ir pozitīva, tomēr atsevišķi ministri izteikuši šaubas, ko Krūmiņa skaidro drīzāk ar viņu neinformētību, nevis atbalsta trūkumu.

"Likuma grozījumiem ir jābūt tādam stimulam, kas liek padomāt - ja jūs to nedarīsiet paši, to izdarīs VK," sacīja Krūmiņa.

Esošo kārtību Krūmiņa vērtē kā ļoti sliktu, norādot, ka ļoti retos gadījumos institūcijas ir vērsušās pret šīm personām, lai piedzītu nelikumīgas rīcības nodarītus zaudējumus:"Nevienam nav noslēpums, ka sabiedrības viedoklis ir nepārprotams, kur ir atbildība publiskajā sektorā? Diemžēl iestāšanās notiek ļoti reti," uzsvēra Krūmiņa.

Jau šo trešdien, 9.septembrī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā izskatīs Valsts kontroles (VK) izstrādātos grozījumus „Valsts kontroles likumā” un „Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”.