Atklāt savu izvēli A. Bērziņš nesteidzās. Vairākkārt solot, ka tas nenotiks vēlāk kā trīs mēnešus pirms prezidentūras pilnvaru beigām 8. jūlijā, Valsts prezidents radīja labvēlīgu augsni dažādām spekulācijām par iespējamiem kandidātiem un šādas vilcināšanās motivāciju.

Mākslinieka cienīga pauze

Savu solījumu viņš neizpildīja, jo ar iepriekš ierakstītu paziņojumu videoformātā nāca klajā divas dienas pēc paša nosauktā datuma. Tiesa, pedantiskajiem perfekcionistiem ir sagatavots oficiāls kavēšanās attaisnojums – 10. aprīlī A. Bērziņš viesojās Bauskas novadā un nevēlējās, lai šo vizīti aizēnotu ziņas par viņa nekandidēšanu. Tā skaidro prezidenta padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Līga Krapāne.

Tomēr sazvērestības teoriju piekritēji šādai versijai netic, jo vēl īsi pirms valsts vizītes Austrijā no A. Bērziņa pagaidu rezidences Melngalvju namā tika noplūdināta informācija, ka A. Bērziņa kandidatūrai Saeimā esot sagādāts 53 deputātu atbalsts. Zinot, ka tā, visticamāk, nebija, varētu pieņemt, ka prezidents, viņa birojs un Zaļo un zemnieku savienība pēdējo reizi centās iztaustīt sabiedrības un parlamentāriešu noskaņojumu, lai saprastu, kā rīkoties tālāk.

Šādam skaidrojumam ticēt nosliecies arī Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, kurš uzskata, ka ZZS un A. Bērziņš par prezidentūras termiņu cīnījušies līdz pēdējam. Viņaprāt, ZZS un prezidents ideju par baltā karoga izkāršanu pieņēmuši tikai pēc tam, kad aizvadītajā nedēļā opozīcijā esošā, bet svarīgos lēmumos bieži nepieciešamā Saskaņa noplūdināja neoficiālu informāciju, ka viņi A. Bērziņu neatbalstīs un, iespējams, izvirzīs pat savu kandidatūru.

Cerība dzisa lēni

Ņemot vērā, cik maz ticama aktuālajā iekšpolitiskajā un ģeopolitiskajā situācijā ir šāda iespēja, uzprasās secinājums, ka mūsu politikas eksperti nereti ir tikpat labi informēti par politikas norisēm kā Artusu Kaimiņu atbalstošais vēlētājs vulgaris. Par to liecina arī NRA.lv pirms A. Bērziņa paziņojuma publicēšanas aptaujāto politologu sniegtās atbildes. Pusei no viņiem šķita, ka prezidents vēlēsies kandidēt uz otru termiņu, pusei, ka – ne.

Arī uzņēmēji, kas pavadīja A. Bērziņu valsts vizītē uz Austriju pagājušajā nedēļā, vēl loloja cerības, ka spēs prezidentu pārliecināt, lai viņš vismaz cenšas saglabāt augsto amatu. Neizdevās. 

«(..) es daru zināmu, ka nebūšu viens no kandidātiem nākamajam Valsts prezidenta termiņam. Pateicos visiem par sadarbību, atbalstu, konstruktīvu kritiku un godprātību it visā, ko esam šajos četros gados kopīgi paveikuši Latvijas labā!» piektdien pēc Bauskas alusdarītavas apmeklējuma par savu lēmumu sabiedrību informēja Valsts prezidents.

Šovs var sākties

Lai nu kā, viens ir skaidrs. Koalīcijai tagad ir atraisītas rokas, un tā prezidenta amata kandidātus varēs meklēt atklātāk. Arī ZZS pieklājības pēc vairs nebūs jāatrunājas, ka tā atbalsta esošo, savulaik pašu rindās atrasto prezidentu.

Par spīti skaļi paustajiem lozungiem, koalīcijai vienoties par kopēju prezidenta amata kandidātu būs ārkārtīgi grūti, ja ne neiespējami.

Piemēram, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš joprojām popularizē viedokli, ka apvienība prezidenta amatā vēlas redzēt juristu Egilu Levitu, kuram Saeimā rast nepieciešamo atbalstu ir neiespējami. Tā kuluāros stāsta koalīcijas partneri.

Arī esošo prezidentu izauklējušās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nesteidz atklāt nākamā kandidāta vārdu, taču viņa iepriekš teiktais liek šaubīties par koalīcijas spēju vienoties par vārdu, kas apmierinātu visus. Proti, A. Brigmanis ir apliecinājis, ka A. Bērziņa nekandidēšanas gadījumā savu kandidātu, protams, meklēs partijas rindās.

Savukārt pagaidām vēl spēcīgākā koalīcijas spēlētāja Vienotība pat ar pušplēstu vārdu nav likusi saprast, kas būtu tās favorīts cīņā pēc valsts augstākā amata. Ja vien neskaita valdības armādas flagmaņa organizētās tikšanās ar pasažieru pārvadātājiem rezultātus, kuri liecina – prezidents ar netradicionālu seksuālo orientāciju Vienotības pārziņā esošās nozares pārstāvjiem nav vajadzīgs.