Norvēģija saskata perspektīvu turpmākajā militārajā un ekonomiskajā
sadarbībā ar Latviju un neuzskata tam par traucēkli saspringto
starptautisko situāciju, kas izveidojusies arī Baltijas jūras reģionā
Krievijas agresīvās uzvedības dēļ. Tā īsumā var raksturot pagājušajā
nedēļā notikušās Valsts prezidenta Andra Bērziņa valsts vizītes
rezultātus Norvēģijā.
Norvēģijas augstākās amatpersonas devušas virkni mājienu un solījumu turpmākās sadarbības veicināšanai ar Latviju. Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga apstiprināja, ka šī valsts kā ietekmīga un bagāta NATO dalībvalsts ļoti ievēro alianses kolektīvās drošības principus, tādējādi ļaujot skaidri saprast, ka vajadzības gadījumā Latvija var rēķināties ar norvēģu militāru atbalstu. Norvēģu ietekmi NATO šobrīd nekādi nevar novērtēt par zemu, jo NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir ietekmīgs norvēģu politiķis. Lai arī gan J. Stoltenbergs pēdējās dienās, gan A. Bērziņš vizītes laikā skandēja vienu un to pašu, proti, ka Krievija nerada militārus draudus NATO dalībvalstīm. Tomēr norvēģi ir gatavi plašāk militāri sadarboties ar Baltiju, Latviju ieskaitot. Tas nozīmē, Norvēģija apsver iespēju sūtīt savu bruņoto spēku pārstāvjus uz Latviju dalībai NATO komandvadības štāba struktūrā, kas drīzumā tiks izveidots. Otrkārt, Norvēģija būtu gatava par taisnīgu samaksu piegādāt prettanku un pretgaisa aizsardzības iekārtas Latvijai. Treškārt, jau šobrīd vikingu pēcteči norvēģi krietni palīdz latviešiem mācīties pretterorisma operācijās uz ūdens. Kā izpaužas šīs prasmes, Latvijas delegācijai kopā ar Norvēģijas karali Haraldu V, karalieni Sonju, abu valstu aizsardzības ministriem un bruņoto spēku virspavēlniecību bija iespēja novērot uz kuģa fjordos pie Oslo. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube sarunā ar
NRA.lv tad atklāja, ka Latvijas karavīriem ir lieliskas prasmes terorisma novēršanā uz ūdens, tāpēc gan militārie kuģi, gan pasažieru prāmji Baltijas jūras ūdeņos var būt gluži droši. Norvēģi ir palīdzējuši šīs prasmes kaldināt, apmācot vietējos ūdenslīdēju skolā Liepājā, kur sadarbība rit joprojām.
Taču iedrošinājumi nebūtu pilnīgi, ja Latvija nevarētu arī turpmāk rēķināties ar ievērojamiem norvēģu biznesa ieguldījumiem un palīdzību Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā. Norvēģijas uzņēmumi ir vieni no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā, kur lielākās investīcijas nāk no DNB bankas. Taču Latvijai būtiski ir mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas. Arī šajā jomā ir izdevies iegūt mutiskus solījumus pretimnākšanai: Norvēģijas naftas pārstrādes uzņēmums Statoil varētu piegādāt sašķidrināto dabasgāzi Latvijai, kad tiktu atvērts dabasgāzes piegādes tirgus, kas plānots 2017. gadā. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Norvēģijā tikusies gan ar Statoil, gan ar uzņēmuma BW pārstāvjiem, kas izteikuši gatavību piedalīties Latvijas gāzes tirgū. Uzņēmums BW varētu būvēt sašķidrinātās gāzes termināli Skultes ostā, stāstīja ministre. Būtiskākais šeit ir izbūvēt savienojumu ar Inčukalna gāzes krātuvi, pretējā gadījumā norvēģi neesot ieinteresēti nelielu dabasgāzes apjomu piegādē. Norvēģijas uzņēmums BW Maritime sašķidrinātās gāzes termināli Skultē gatavs būvēt par savu naudu, tajā skaitā uzņēmums gatavs izveidot ostā piestātni un arī gāzes vadu līdz Inčukalnam. Plānotās izmaksas ir apmēram 150 miljoni eiro, kas ir gandrīz četras reizes mazāk, nekā lietuviešiem izmaksāja Klaipēdas terminālis. Kā noprotams, nelielāki gāzes piegādes apjomi nozīmētu vien dārgāku gāzes cenu, kas savukārt padarītu problemātiskāku gāzes piegāžu risku saskaldīšanu Latvijai. Pagaidām Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija.
Rādīt reklāmu
