Pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB) pagājušā gada pavasarī
izsludināja atlīdzību tiem iedzīvotājiem, ar kuru palīdzību tiks
pieķerti ēku postītāji.
RPB valdes priekšsēdētāja Inga Cerbule uzsver – nevar apgalvot, ka visos pašvaldības īres dzīvokļos cilvēki nesaudzē īpašumu, tomēr ir ēkas, kurās demolēšanas gadījumu ir daudz. Tas nozīmē, ka šo māju iedzīvotājiem par apsaimniekošanu būs jāmaksā vairāk.
Jau septiņus gadus – nemainīga
Vispirms jāpaskaidro, ka līdz 2007. gadam Rīgas pašvaldība bija noteikusi vienotu īres maksu visām mājām, tā bija 14 santīmu par kvadrātmetru. 2008. gada sākumā šo maksu paaugstināja uz 35 santīmiem par kvadrātmetru, tā paša gada beigās tika pieņemts lēmums maksu paaugstināt līdz 45 santīmiem. 2014. gadā ar Rīgas domes lēmumu fiksētā īres maksa tika atcelta. I. Cerbule norāda, ka kopš 2008. gada īres maksa (apsaimniekošanas maksa) nav mainījusies ne par santīmu, ne par centu, bet ierobežojumu atcelšana nu ļauj RPB izstrādāt katrai mājai savu tāmi. Viss notiek saskaņā ar likumu par dzīvojamo telpu īri.
Kāpēc diferencēs maksu?
Kaut arī RPB apsaimniekotās mājas pieder vienam īpašniekam, turpmāk katrai no tām būs sava apsaimniekošanas maksa. «Ļoti caurspīdīga un pamatota – cik māja izmaksā iedzīvotājiem. Būs iedzīvotāji, kam maksa samazināsies, tāpēc, ka mājas uzturēšana reāli neizmaksā tik daudz, cik ir noteikts īres maksas lielums, un būs mājas, kur tā pieaugs. Tas ir ļoti atkarīgs no iedzīvotājiem. Demolē,» I. Cerbule nopūšas.
Piemēram, Purvciemā, Ilūkstes ielā 52, viena otrai pretim slienas divas 12 stāvu mājas. Abas apsaimnieko RPB. Vienā no mājām iedzīvotāji regulāri kaut ko salauž, savukārt otrā viss ir kārtībā. Tāpēc vienā mājā īres maksa nemainīsies, savukārt otrā tā kļūs lielāka. Mājas ir jaunas, uzbūvētas 2010. gadā, abās kopā ir 168 dzīvokļi. Vienā no ēkām lifts regulāri tiek sabojāts.
«Jā, mums nav problēmu ar graustiem kā, piemēram, Rīgas namu pārvaldniekam. Mēs apsaimniekojam tikai jaunas ēkas, bet arī tad, ja tajās visu nemitīgi salauž, ir jāmaksā par avārijas darbiem. Cilvēki ņem no smilšu laukuma smiltis, nes uz dzīvokli kaķiem un pēc tam izber kanalizācijā. Mums ir mājas, kur katru mēnesi jāsauc avārijas dienests,» stāsta I. Cerbule. RPB gandrīz katru dienu saņem sūdzības par salauztiem liftiem, izdemolētām kāpņu telpām, izsistiem logiem. Piedzīvots, ka vienā no mājām iedzīvotājs salauzis kāpnes, pats to visu nofilmējis un ievietojis video internetā. Taču zaudējumi un remontu izmaksas ir jāapmaksā konkrētās mājas iedzīvotājiem. Remontu apmaksā tiek izlietota liela daļa apsaimniekošanai paredzēto līdzekļu.
Pēc datu analīzes jau šogad visās RPB mājās tiks veikts īres un komunālo maksājumu pārrēķins katrai ēkai individuāli. Šajās izmaksās tiks iekļauta arī videonovērošanas iekārtu uzstādīšana un apkope. Šis pakalpojums ļaus ne tikai rūpēties par iedzīvotāju drošību, bet palīdzēs samazināt vandalisma gadījumu skaitu, kas attiecīgi ļaus samazināt remontdarbu izmaksas, skaidro RPB sabiedrisko attiecību vadītājs Ivo Kiršblats.
Par ko maksā
«Īpašnieks – pašvaldība – ir nodevis apsaimniekošanā jaunas mājas, un mums tās jāapsaimnieko pēc visām kvalitātes prasībām,» saka I. Cerbule. «Mājas būvējot, ir ievēroti visi būvnormatīvi. Ir liela piesaistītā platība, zaļā zona, autostāvvietas, kas pārsvarā ir bez maksas, bērnu rotaļu laukums, un par to ir jāmaksā. Tagad daļā māju jau ieviešam maksu par stāvvietām, jo tās ir jāuztur, jākopj, apakšā atrodas lietusūdens kanalizācija. Ja, piemēram, Rīgas namu pārvaldniekam, kas apsaimnieko privātu īpašumu, dzīvokļu īpašnieki var pateikt, ka viņi negrib sētnieku, tad mēs ar pašvaldības īpašumu tā nevaram rīkoties. Sētnieku algas aug, maksājam visus nodokļus. Esam saņēmuši atzinību no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu nomaksu. Turklāt par visiem pakalpojumiem – ūdeni, apkuri, atkritumu izvešanu – norēķināmies uzreiz. Iedzīvotājiem nav jābaidās, ka viņi paliks bez kāda no šiem pakalpojumiem. Arī avārijas dienestu iespējams izsaukt visu diennakti. Uzskatu, ka labāk lai tas lieku reizi atbrauc, nekā kaut kas traģisks notiek, jo katrā mājā ir daudz iedzīvotāju.»
RPB valdes loceklis Jānis Kosītis atgādina, ka savulaik no šā uzņēmuma apsaimniekošanas pakalpojumiem atteicās Ē. Valtera 5. nama iedzīvotāji, jo jaunais apsaimniekotājs solīja zemāku apsaimniekošanas maksu. Pēc neilga laika mājas iedzīvotāji vēlreiz lēma par apsaimniekotāja nomaiņu un atgriezās pie RPB. «Uz papīra viņiem viss bija lētāk, bet īstenībā nācās maksāt vairāk. Mums visas izmaksas ir iekļautas īres maksā, jo to nosaka īres likums. Iedzīvotāji papildus maksā tikai komunālos maksājumus. Savukārt privātais apsaimniekotājs atsevišķi nosaka apsaimniekošanas maksu un papildus – visu pārējo. Tāpēc, iespējams, izskatās, ka mēs esam par kādu apsaimniekotāju dārgāki, bet, ja saskaita visas izmaksu pozīcijas kopā, tad tā nebūt nav,» viņš stāsta.
UZZIŅAI
• Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība Rīgas pilsētbūvnieks izveidota 2002. gadā. Uzņēmumu nodibināja, lai veicinātu dzīvojamā fonda attīstību, nodrošinātu mājokļu un citu nekustamā īpašuma objektu būvniecību un atjaunošanu. Šī kapitālsabiedrība pēc Rīgas pašvaldības pasūtījuma organizē daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un sociālo dzīvojamo māju renovāciju, rekonstrukciju un celtniecību.
• Līdz 2011. gadam rīdziniekiem uzbūvēti vairāk nekā 4500 jaunu dzīvokļu. Visi dzīvokļi izīrēti pēc pašvaldības palīdzības mājokļu jautājumos rindā stāvošajiem rīdziniekiem, liela daļa no īrniekiem saņem dažādas papildu atlaides no pašvaldības.
• Uzņēmuma apsaimniekotajās ēkās dzīvo apmēram 12 000 iedzīvotāju.
Rādīt reklāmu
