Valdība tuvākajās nedēļās lems par vienotas e-karšu sistēmas ieviešanu
visās Latvijas pašvaldībās, un sabiedriskā transporta pasažieriem tas
nozīmēs vai nu no 2017. gada 1. janvāra turpināt izmantot esošo norēķinu
sistēmu, vai arī pierast pie jaunas.
Pašlaik Latvijā pastāv tā dēvētā Jelgavas un Rīgas norēķinu sistēma, un izstrādātais noteikumu projekts paredz pāreju uz bezskaidras naudas jeb bankas kartēm, līdzīgi kā ir Jelgavā, Liepājā, Salaspilī un Rēzeknē. Savukārt Rīgā un Latvijas novados izmanto citu sistēmu – elektronisko viedkarti. SIA Rīgas karte neapmierina Ministru kabineta virzītie grozījumi par jaunu uzskaites sistēmu, kurā sabiedriskā transporta karte būs apvienota ar bankas maksājuma karti.
Visus skaitīs vienādi
Vienota e-karšu sistēma paredz, ka norēķinu iestāde (banka) izsniedz pasažierim karti sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā, kas atvieglotu transporta pakalpojumu izmantošanu ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārzemniekiem, kā arī varētu izskaust tā dēvēto nulles biļešu sistēmu – tiem, kam pienākas bezmaksas brauciens sabiedriskajā transportā, vairs nebūtu jādodas pie vadītāja pēc biļetes. Pašvaldība varēs ērtāk un precīzāk norēķināties ar pārvadātāju par pakalpojumu, neiesaistot šajā procesā papildus speciālu karti vai starpnieka institūciju.
«Pašreiz par pasažieru grupām, kurām pienākas atvieglojumi sabiedriskajā transportā, valsts subsidētos maksājumus saņēma pārvadātājs. Pārvadātājs informēja, cik cilvēku izmantojuši sabiedrisko transportu, un valsts samaksāja prasīto summu. Šī sistēma ir necaurspīdīga. Jaunajā sistēmā, kuru apspriež Ministru kabinets, bankas veic aprēķinu par sabiedriskā transporta atvieglojumiem konkrētai personai,» skaidro Jelgavas e-kartes sistēmas izstrādātājas SIA Complete Payment Systems pārstāvis Normunds Bergs.
Mainoties maksāšanas mehānismam, subsidētā nauda nokļūst nevis pie pārvadātāja, bet pie pakalpojuma ņēmēja (piemēram, pašvaldības vai Satiksmes ministrijas) un ir iespējams iegūt precīzu informāciju par to, kura persona, cik bieži izmantojusi sabiedrisko transportu. Plānots, ka tādējādi būs iespējams ietaupīt piecus miljonus eiro un, protams, mainītos dotāciju maksāšanas mehānisms, kas, visticamāk, neapmierina starpniekus un tos pārvadātājus, kuru transportā izmanto elektronisko viedkarti.
Samazina dotāciju
Jelgavā 15 000 iedzīvotāju izmanto elektronisko Jelgavas pilsētas skolēnu apliecību vai Jelgavas pilsētas iedzīvotāju karti. Šajā pilsētā skolēni ar karti norēķinās arī par ēdināšanas pakalpojumiem mācību iestādē. Jelgavas pilsētas domes pārstāve Līga Klismeta norāda, ka kartes ieviešana ļāva pašvaldībai precīzi uzskaitīt un personificēt pasažieru plūsmu, kuriem pašvaldība piešķir braukšanas maksas atvieglojumus pilsētas autobusu maršrutos. Iekāpjot sabiedriskajā transportā, pasažieris karti reģistrē, un no tās tiek atskaitīta maksa par braucienu. Pašvaldība pārvadātājam atmaksā katru braucienu, nevis provizoriski aprēķinātu pasažieru un braucienu skaitu, tādējādi tiek ekonomēti domes līdzekļi. Kopš e-kartes ieviešanas, pašvaldība ir samazinājusi dotācijas apjomu pārvadātājam.
Rīgā precīzas pārvadāto pasažieru uzskaites nav, jo, piemēram, skolēni bieži vien nereģistrē braucienam savu karti un, kā novērots, invalīdi ratiņkrēslos nedodas pie vadītāja pēc «nulles biļetes». Tiesa, Jelgavā transportā iekāpšana notiek tikai pa priekšējām durvīm, tāpēc pasažieru plūsmu ir iespējams kontrolēt.
Pārņems jelgavnieku pieredzi
Uzņēmums Rīgas karte apstrīd jelgavnieka kartes izmantošanas drošumu un ērtību. «Kāpēc pasažierim, lai saņemtu elektronisko karti, ir jāatver konts konkrētā bankā? Netiek vērā ņemtas pasažieru kategorijas, kurām nav konta konkrētajā bankā vai tāda nav vispār,» neizpratni par Jelgavas e-kartes iegūšanas nosacījumiem pauž Viola Erte, SIA Rīgas karte projektu vadītāja.
Tomēr Salaspils novada pašvaldības Attīstības daļas vadītājs Guntars Auders Neatkarīgajai apstiprināja, ka Salaspils novadā tiks ieviesta vienotā elektroniskā kartes sistēma. «Izsniegt kartes piedāvājām vairākām bankām, taču atsaucās tikai Norvik banka. Sistēma viesīs skaidrību, cik daudz Salaspils novada iedzīvotāju, kuriem pašvaldība dotē braukšanas biļeti, izmanto sabiedrisko transportu,» situāciju skaidro G. Auders.
Cer paplašināt pakalpojumus
Pagaidām iespēju saņemt jelgavnieka karti piedāvā tikai SEB banka (citas 2012. gadā neizrādīja vēlmi sadarboties), un, lai to noformētu, ir vajadzīgs konts šajā bankā. Taču cilvēkam nav jābūt deklarētam Jelgavā. Jelgavas pilsētas domē sola, ka šo pakalpojumu sniegs arī citas bankas. «Ja domājat, ka pašvaldība kaut ko maksā bankai, tad tā nav,» noteic L. Klismeta. Starp citu, pirmreizēji pasūtīto e-kartes izsniegšanu apmaksā SIA Jelgavas autobusu parks, bet gada maksa tiek iekasēta, sākot ar otro kartes lietošanas gadu. N. Bergs Neatkarīgo informē, ka pilotprojekta ietvaros pašreiz jelgavnieka karte nav lietojama arī kā bankas maksājumu karte, taču tuvākajā gadā šāda iespēja būs pieejama pasaules banku karšu sistēmās.
Aizstāv savu e-karti
Elektroniskās viedkartes izmanto ne tikai Rīgā, bet arī pilsētas sabiedriskajā transportā Latvijas novados. «Alūksnē, Dobelē, Kuldīgā, Saldū, Skrundā, Ādažos un Rīgas skolās dažādi izmanto mūsu piedāvātos e-talonus. Novados kartes izmanto kā braukšanas biļeti, savukārt skolēni ar tām var norēķināties par pusdienām,» saka V. Erte. Alūksnē elektronisko karti izmanto arī norēķinos par pusdienām, katram skolēnam pašvaldība pusdienām piešķir 0,80 eiro.
Rīgas dome vēl vismaz mēnesi spriedīs par sabiedriskā transporta mēnešbiļešu atlaižu ieviešanu rīdzinieka kartes īpašniekiem. Pagaidām nelielas atlaides piešķir divas slimnīcas, Dzemdību nams un zoodārzs. Informācija par to tikpat kā nav pieejama. Tikai Rīgas 1. slimnīcas mājaslapā ir informācija rīdzinieka kartes īpašniekiem, taču, piemēram, šīs slimnīcas poliklīnikā Bruņinieku pie kasēm nav norādes, kam pienākas atlaides. Savukārt zoodārzs ir deklarējis, ka tas šādu informāciju neizplatīs.
Rādīt reklāmu
