02. maijs, Ceturtdiena
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Sākuma lapa » Sabiedrība » Ģenerālprokurora kandidatūra intrigu neraisa
Ģenerālprokurora kandidatūra intrigu neraisa
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 19. februāris 2015, 11:45
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņojis, ka ir ar mieru kandidēt uz šā amata otro termiņu, ja viņu uz to virzīs Ģenerālprokuratūras padome.


Ņemot vērā, ka premjerministre Laimdota Straujuma jau priekšlaikus izteikusies, ka ir apmierināta ar viņa sniegumu un labprāt redzētu viņu šajā amatā atkārtoti, nav pārsteigums, ka padome E. Kalnmeieru izvirzīja. Tas savukārt nozīmē to, ka E. Kalnmeiers būs pirmais ģenerālprokurors, par kura apstiprināšanu amatā Saeima balsos atklāti. Un, visticamāk, arī iebalsos.

Ē. Kalnmeiers ģenerālprokurora amatu ieguva pēc tam, kad 2010. gada aprīlī politiķi vēlreiz pierādīja, ka viņi melo. Aizklātā balsojumā J. Maizīša kandidatūra uz trešo amata termiņu tika noraidīta, kaut arī lielākā Saeimas deputātu daļa publiski apgalvoja, ka balsojumā atbalstījuši tieši viņu.

Rezultātā kā rezerves variants, neaizmirstot uzslavēt viņa nopelnus, tika piesaukts Ē. Kalnmeiers, kuru ar 54 deputātu atbalstu arī ievēlēja par ģenerālprokuroru.

Nepiekrīt likumdevējam

J. Maizīša kandidatūras izgāšana un Ē. Kalnmeiera ievēlēšana bija viens no politisko lēmumu prekursoriem, kurš aizvien lielāku ietekmi gūstošajā Vienotībā radīja vēlmi par augstākajām Saeimas apstiprināmajām valsts amatpersonām ieviest atklātos balsojumus.

Pats Ē. Kalnmeiers tālajā 2010. gadā par ģenerālprokurora ievēlēšanu atklātā balsojumā izteicās skeptiski, pieļaujot, ka tas prokuratūras darbā var radīt nevajadzīgas problēmas.

«Slēgtais balsojums par atbildīgu valsts amatpersonu ievēlēšanu ir daudzos Eiropas valstu parlamentos, un es uzskatu, ka tas ir pareizi. Paskaidrošu, kāpēc. Ja balsojums par ģenerālprokurora ievēlēšanu [..] būtu atklāts un visiem būtu zināms, kā katrs deputāts lēmis, varētu izveidoties situācija, ka ievēlētajam ģenerālprokuroram, pildot savus dienesta pienākumus, nāktos pieņemt lēmumu par kādu no deputātiem vai Saeimā pārstāvētu partiju,» pirms pieciem gadiem Latvijas Avīzei teica ģenerālprokurors.

Atbalsts nav zudis

Tagad pat tie politiķi, kas konceptuāli iebilduši pret atklātajiem balsojumiem, saka, ka ar tiem problēmas vairs nav un, balsojot par nākamo ģenerālprokuroru, visticamāk atbalstīs Ē. Kalnmeieru.

«Domāju, ka nebūs nekādas problēmas un balsosim par. Cilvēks ir profesionālis, dara savu darbu,» saka vienīgā koalīcijas politiskā spēka, kas iebilst pret atklātajiem balsojumiem, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņa vadītā frakcija bija viena no tām, kas 2010. gadā J. Maizīša kandidatūru neatbalstīja.

Savukārt pret Ē. Kalnmeiera kandidatūru toreiz aģitēja Vienotību veidojošo politisko partiju līderi. Viens no iemesliem – publiskajā telpā bija parādījusies versija, ka Ē. Kalnmeiera vadībā Ģenerālprokuratūra zem tepiķa paslaucīs vairākos smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas. Šādas versijas tolaik it kā apstiprināja arī ZZS paustais atbalsts viņam.

Pozīcija mainījusies

Šodien viena no ietekmīgākajām politiskā šaha figūrām valstī, Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, saka – toreiz frakcija pret Ē. Kalnmeieru vērsusies nevis apšaubot viņa godaprātu, bet protestējot pret melīgo balsojumu, kurā no amata tika izšūpots J. Maizītis.

«Frakcija par to vēl nav diskutējusi, bet viņa kandidatūru vērtēju pozitīvi. Viņš ir daudz darījis, lai rastu risinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadības konfliktā, un pielicis pūles, lai sabiedrībai izskaidrotu, cik nozīmīgi ir veikt ārkārtīgi rūpīgu izmeklēšanu Zolitūdes traģēdijas lietā,» saka S. Āboltiņa, kura piebilst, ka arī aizklātajā balsojumā pirms pieciem gadiem atbalstījusi Ē. Kalnmeiera kandidatūru.

Viedoklis par ģenerālprokuroru S. Āboltiņai jau bijis noformējies pirms desmit gadiem, kad viņa, būdama tieslietu ministre, apsvērusi viņa kandidatūru kādas tiesas vadībai.

Profesionālās ētikas [jurista] diktēts, uzmanīgāks teiktajā ir bijušais tieslietu ministrs, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš līdz brīdim, kad Ē. Kalnmeiera kandidatūra tiks izvirzīta oficiāli, atturas paust personīgo un frakcijas vērtējumu par Ē. Kalnmeiera atbilstību amatam. Taču piebilst, ka problēmu ar atklāto balsojumu viņam neesot.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Ēriks Kalnmeiers

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats