Tā sauktajā Lemberga prāvā puses nebeidz interpretēt, kā jāsaprot un
pareizi jāpiemēro Kriminālprocesa likuma (KPL) norma par rakstveida
pierādījumu pārbaudi.
Jāatgādina, ka pērn tieši pirms Saeimas vēlēšanām šī likuma norma (KPL 449. panta 3. daļa) pat tika grozīta – par to notika asas debates Saeimas komisijās, skarbus viedokļus pauda augstākās raudzes jurisprudences eksperti un lietpratēju vidū kaislības sita augstu vilni. Nebija šaubu, ka ierosinātajiem grozījumiem «kājas aug» tieši no t. s. Lemberga prāvas, kur prokurori iesnieguši dažādu dokumentu kalnus, tostarp pilnīgi bezjēdzīgus papīrus, kas sākotnēji bija sašūti 143 sējumos, bet nu jau lietā ir vismaz 208 sējumi. Šo dokumentu pārbaude mokošās tiesas sēdēs ilgst jau gadu.
Tieši t. s. Lemberga prāvā prokurori mēģināja arī pārbaudīt, kā var interpretēt KPL 449. panta jauno, pērnā gada 16. oktobrī Saeimā apstiprināto redakciju. Tas notika jau nākamajā dienā pēc jaunās normas stāšanās spēkā – t. i., šā gada 2. februārī.
NRA.lv jau rakstīja, ka šobrīd t. s. Lemberga prāvā rakstveida pierādījumu pārbaude izpaužās kā dokumentu nosaukumu nolasīšana. Šajā prāvā nav spēkā KPL norma, ka «rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa», izņemot gadījumus, kad procesa dalībnieki piekrīt, «ka šo pierādījumu nolasīšana nav nepieciešama». T. s. Lemberga prāvā dokumentu saturs netiek lasīts pat fragmentāri; netiek arī vērtēta dokumentu pieļaujamība, attiecināmība, ticamība. Šādā manierē gada laikā nonākts jau pie 173. sējumā iekļauto dokumentu virsrakstu nolasīšanas.
Tomēr šonedēļ notika jauns pavērsiens KPL normu interpretācijā – tiesai likās, ka pat krimināllietā iekļauto dokumentu nosaukumu nolasīšana ir laika kavēšana. Aizstāvības pusei tika piedraudēts – ja advokāti uz pieminētajiem dokumentiem neatsauksies debatēs, tad tiesa pieņems blakuslēmumu par apzinātu lietas novilcināšanu un ziņos par to Zvērinātu advokātu padomei. Zīmīgi, ka prokuroriem tiesa neizteica nekādus aizrādījumus par krimināllietā sanestajiem bezjēdzīgajiem dokumentiem, kurus prokurori pat nelūdza pārbaudīt (respektīvi, nemaz netaisās izmantot par pierādījumiem).
Likumā nav noteikts, ka debatēs būtu jāatsaucas uz visiem pārbaudītajiem pierādījumiem. Tieši otrādi, likumā teikts, ka «tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt tikai ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem».
Turklāt vēl nav nopratināti vairāki desmiti prokuroru pieteikto liecinieku un pat divi cietušie, bet aizstāvības puse savus lieciniekus nemaz nav nosaukusi, līdz ar to nemaz nav zināms, kādi pierādījumi būs vajadzīgi vainas vai nevainīguma pierādīšanā.
T. s. Lemberga prāva noteikti ir pirmā tievedība, kurā prokurori pārbaudīja KPL 449. panta jaunās redakcijas interpretāciju. Kā zināms, pērn rudenī šis pants tika papildināts ar nosacījumu, ka tiesā jānolasa tikai tie rakstveida pierādījumi, «kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu».
Nākamajā dienā pēc minētās normas stāšanās spēkā t. s. Lemberga prāvā tika pārbaudīta tā sauktā arhīva lieta. Pirms sešiem gadiem tiesa arhīva lietu bija izprasījusi no Ģenerālprokuratūras un pievienojusi lietas materiāliem.
Pret šo dokumentu pārbaudīšanu aktīvi sāka cīnīties prokurors Juris Juriss, apgalvojot, ka šie materiāli nav jāpārbauda, jo tie neattiecas uz pierādīšanas priekšmetu.
Tiesa šoreiz prokuroru viedoklim nepiekrita. Tomēr var prognozēt, ka turpmāk jauno KPL 449. panta redakciju prokurori izmantos, lai nepieļautu tā saukto arhīva lietu (tur prokurori iekļauj materiālus, kas viņiem neder vainas pierādīšanai) pievienošanu krimināllietas materiāliem.
Cita starpā, t. s. Lemberga lietas arhīva lietā iekļauti pat ļoti interesanti dokumenti, kas liecina, kā šī lieta 1999. gadā Ģenerālprokuratūrā tika uzsākta pēc intensīva politiķu Aināra Šlesera un Andra Šķēles spiediena, kas tika pastiprināts ar dažādām publikācijām laikrakstā Diena.
Rādīt reklāmu
