Parasti tieši mazie spēlētāji ir lielākie ieguvēji tur, kur lielās
partijas nespēj savā starpā sadalīt varu. Raugoties no šāda viedokļa,
Mārtiņa Bondara pēkšņā virzība Valsts prezidenta amatam ir izprotama.
Taču politiskā aritmētika liek secināt, ka šim kandidātam nekādu reālu
iespēju ieņemt augsto posteni tomēr nebūs. Šādus secinājumus pauž
vairāki politiķi un eksperti.
Pagājušās nedēļas izskaņā Latvijas Reģionu apvienības sapulce vienojās tuvākajā laikā izskatīt ideju par Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara nominēšanu Valsts prezidenta amatam. Partijas iekšienē diskusija ritēs vēl līdz 15. februārim, taču jau tagad var prognozēt, ka ar augstu atpazīstamību un labu reitingu apveltīto apvienības līderi tik tiešām virzīs valsts augstākajam postenim.
Tikmēr Saeimas aizkulisēs par M. Bondara pieteikumu drīzāk vīpsnā.
Nominācija ir simboliska
Nacionālās apvienības līderis Gaidis Bērziņš sarunā ar Neatkarīgo neslēpj, ka cīņa par Valsts prezidenta krēslu ir viena no asākajām kaujām, kāda iespējama Latvijas politiskajā vidē, tāpēc tajā noteicošie vienmēr ir bijuši lielie spēlētāji. «Nav slikti, ja sabiedrība uzzina konkrētus uzvārdus laikus. Divi trīs mēneši ir nepieciešamais minimums, lai vēlētāji varētu izanalizēt kandidātus un notiktu pilnvērtīga diskusija. Taču gadījumā ar Mārtiņu Bondaru, domāju, nominācija ir vairāk simboliska. Lai gan partijām ir tiesības virzīt ikvienu personu pēc saviem uzskatiem, tomēr politiskās tradīcijas Latvijā apliecina – vienoties par partijas cilvēku ir gandrīz neiespējami. Vienoties par Saeimas deputātu ir daudz grūtāk nekā par bezpartejisku cilvēku, jo partijas biedrs vienmēr asociēsies ar konkrētās organizācijas interesēm,» klāsta G. Bērziņš.
Izredzes nelielas
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Augusts Brigmanis papildina – prezidenta vēlēšanas esot viena no tām retajām reizēm, par kurām mēdz teikt – «tā bija sastājušās zvaigznes». «Tur, kur strīdas lielie, nereti vislielākie ieguvēji ir mazie. Citiem vārdiem, ja lielās partijas nespēs vienoties un neviena negribēs atbalstīt konkurentu kandidātu, tad pilnīgi iespējams, ka uzvarētājs būs kādas mazās partijas pārstāvis,» analizē A. Brigmanis. Jāpiebilst, ka tieši ZZS ir tas politiskais spēks, kura biedrs, Saeimas deputāts Andris Bērziņš pirms četriem gadiem tika ievēlēts augstajā amatā. «Arī situācijā ar Andri Bērziņu var teikt – tā nostājās zvaigznes,» neslēpj A. Brigmanis. «Kādam politiķim Andris Bērziņš vienkārši bija simpātisks kā kolēģis, kādam balsojums par ZZS kandidātu bija atklāts protests pret lielo partiju patvaļu.»
Arī A. Brigmanis gan neslēpj, ka M. Bondara izredzes tikt pie kārotā amata ir nelielas. «Jā, Mārtiņam Bondaram ir labs reitings sabiedrībā, taču tur, kur tirgojas partijas, tautas mīlestībai nav nekādas nozīmes. Tad jau par prezidentu rīt būtu jākļūst Nilam Ušakovam vai Aivaram Lembergam,» pauž pieredzes bagātais politiķis.
Savukārt politiskajās aizkulisēs jaušama vīpsnāšana – būdams ar lielisku ārvalstu izglītību un neaptraipītu reputāciju, bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs M. Bondars ir godkārīgs jaunās paaudzes politiķis, kas kāro pēc augstiem amatiem un atzinības. Tieši tāpēc viņa parādīšanos prestižajam amatam daudzi aizkulisēs ironiski uztver kā «virzīšanos».
Joprojām intriga ap Āboltiņu
Jāatgādina, ka Valsts prezidenta vēlēšanas plānotas jau maijā un pagaidām publiskajā telpā ir izskanējuši divi uzvārdi – bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un starptautisko tiesību eksperts Egils Levits. Atbildi par atkārtotu kandidēšanu gaida arī no A. Bērziņa, kurš joprojām neatklāj, vai vēlētos augsto amatu ieņemt otrreiz.
Tikmēr kuluāros nerimst jautājums – vai Valsts prezidenta amatam virzīs arī bijušo Saeimas spīkeri Solvitu Āboltiņu, kura vairākus gadus ir demonstrējusi nepārprotamu ieinteresētību sēsties prestižajā krēslā. Pēc vairākiem skandāliem un politiskās augstprātības S. Āboltiņai gan ir būtiski pasliktinājies reitings, un šobrīd viņa ir Latvijas nemīlētākā politiķe, kas partijai Vienotība nozīmētu ārkārtīgu risku, virzot viņu prezidenta amatam. Neoficiālās Saeimas aizkulišu sarunās Neatkarīgā pašlaik no vairākiem politiķiem ir saņēmusi apstiprinājumu, ka S. Āboltiņa tomēr neriskēs graut savas partijas trauslo reputāciju, par visām varēm virzoties uz savu mērķi.
Rādīt reklāmu
