Pretēji dažādu amatpersonu paustajam viedoklim, ka plānotais
likumprojekts, kas regulēs ebreju īpašumu restitūciju, ir kā pateicība
ASV vadītajai NATO aliansei par klātbūtnes pastiprināšanu Latvijā,
ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs to kategoriski noliedz.
«Topošais likumprojekts, ko gatavo Saeimas Ārlietu komisija, nav nekādi saistāms ar NATO klātbūtni Latvijā. Tās ir nepamatotas spekulācijas. Vēlos uzsvērt, ka likumprojekts nemaina līdzšinējo Latvijas politiku īpašumu denacionalizācijas jomā, bet ir tikai viens no iespējamajiem soļiem totalitāro režīmu paveikto noziegumu seku mazināšanā. Latvijas valdība turpinās dialogu ar ebreju kopienu par iespējamajiem turpmākajiem risinājumiem atlikušo sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumu restitūcijas jomā,» saka ārlietu ministrs.
Tikmēr publiskajā telpā nokļuvusi informācija, ka šobrīd ebreju organizācijām plānots atdot trīs īpašumus Rīgā un divus ārpus tās. Arī šo informāciju Ārlietu ministrija, kas ir restitūcijas likumprojekta iniciatore, noliedz, apgalvojot, ka par konkrētiem īpašumiem Saeimai ir jāpanāk politiska vienošanās un atdodamo īpašumu skaits var būt arī lielāks, jo kopējais restituējamo īpašumu saraksts ir krietni garāks.
Arī Vienotības, kas ir šī likumprojekta virzītāja parlamentā, Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns
NRA.lv apgalvoja, ka frakcijā jautājums par konkrētiem īpašumiem vēl nav skatīts. «Frakcijā ar skaidru pozīciju neviens vēl nav nācis, kad tas notiks, tad arī lemsim. Nav neviena konkrēta piedāvājuma, kuru skatīt, ir bijusi tikai tāda parunāšana,» saka priekšsēdētāja vietnieks.
Līdz šim lielākā daļa koalīcijas partneru ir apliecinājuši, ka tā neiebilst pret restitūciju, taču vēsturiski spītīgākā partnere Nacionālā apvienība, kas arī iepriekš iebildusi pret līdzīgiem plāniem, savu viedokli negrasās mainīt arī šobrīd.
«Denacionalizācijas process ir pabeidzies, tas ir galvenais arguments. Ja ir politiskā vēlme pārskatīt denacionalizācijas procesu, tad tā ir atsevišķa diskusija. Protams, likumā noteiktajā kārtībā ir iespējama atsevišķu objektu atgriešana kādreizējiem īpašniekiem, piemēram, ar liegumu šo īpašumu atsavināt, bet tie ir atsevišķi gadījumi,» skaidro apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Runājot par iespējamo pateicību ietekmīgajai ASV ebreju kopienai par NATO klātbūtni Latvijā, G. Bērziņš aicināja to atzīt publiski, nevis runāt pa kaktiem.
«Gribētu, lai kāds sabiedrībai arī pateiktu, ka tā ir cena par mūsu drošību, tad tā būtu cita veida diskusija. Tikai – cik tad vēl būs jāmaksā, ja šis ir pirmais solis,» vaicā G. Bērziņš.
Saskaņā ar pašlaik pieejamo neoficiālo informāciju plānots, ka ebreju draudzēm un kopienām atdos ēku Abrenes ielā 2 Rīgā, ēku Ernesta BirzniekaUpīša ielā 12 Rīgā, ēku Ludzas ielā 25 Rīgā, ēku Kļavu ielā 13 Jūrmalā, kā arī bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā Kandavā.
Rādīt reklāmu
