Jau 1999. gadā no ārvalstīm caur Interpolu saņemtā informācija
liecināja, ka nav pamata miljonāra Aināra Gulbja apgalvojumiem par
Ventspils mēra Aivara Lemberga līdzdalību Šveices un Nīderlandes
uzņēmumos, tomēr prokurori politiķu iespaidā tupinājuši meklēt citas
atbildes ar tiesiskās palīdzības lūgumu palīdzību.
Rīgas apgabaltiesā nosauktie dokumenti tā dēvētajā Lemberga krimināllietā liecina, ka 1999. gadā no Interpola saņemtā informācija jau drīz vien tikusi pilnībā ignorēta un par tiem pašiem jautājumiem Šveicei un Nīderlandei sūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi, kuri balstīti uz A. Lemberga oponentu A. Gulbja, politiķa Arnolda Laksas un laikraksta Diena reportieres Intas Lases apgalvojumiem. Tiesiskās palīdzības lūgumos A. Lembergs pasniegts jau kā aizdomās turamais smagos noziegumos, turklāt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (cita starpā, šādas apsūdzības nekad oficiāli nav izvirzītas un citos dokumentos nekad nav pieminētas; par tādam nav dzirdēts pat baumojam).
1999. gadā jūlijā A. Lemberga tābrīža oponents politikā Tautas partijas līderis un premjers Andris Šķēle nosūtīja pārbaudei uz Ģenerālprokuratūru dokumentu, kurš it kā saturēja ziņas par to, ka A. Lembergs ir Šveicē reģistrētās kompānijas Multinord AG līdzīpašnieks. Pirms tam ar lūgumu pārbaudīt A. Lemberga saistību ar Multinord AG Ģenerālprokuratūrā bija vērsies vēl viens tābrīža oponents politikā ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers.
Lai pārbaudītu A. Lemberga oponentu sniegto ziņu patiesumu, Ģenerālprokuratūras pirmstiesas uzraudzības nodaļas prokurore Gaida Puriņa rakstīja pieprasījumu Latvijas Interpola birojam. Biroja priekšnieka vietniece Edīte Pulka 1999. gada 29. septembrī atbildēja, ka «saskaņā ar Interpola Šveices biroja sniegtajām papildu ziņām Aivars Lembergs nav minēts firmas Multinord AG dibināšanas aktā. Viņš nav minēts kā tās dibinātājs arī pēdējā Nacionālā komercreģistra izdrukā. Šveices kolēģi neredz nekādu juridisku iespēju, lai uzzinātu, vai A. Lembergs ir vai ir bijis firmas Multinord AG akcionārs.»
A. Lemberga oponentus šāda atbilde neapmierināja. 2000. gada 2. oktobrī laikraksta Diena reportiere Inta Lase vērsas Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, kuram bija pievienotas dažu it kā uz šo lietu attiecināmu dokumentu kopijas. To vidū ir bijusi arī multimiljonāram Grigorijam Lučanskim adresētas vēstules kopija.
Tolaik jau bija sākusies īpaša Ģenerālprokuratūras centība pret A. Lembergu, jo 2000. gada maijā ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu amatā bija nomainījis Jānis Maizītis. Tomēr par I. Lases iesniegumu Ģenerālprokuratūra 2001. gada 2. oktobrī konstatēja, ka tas «nesatur jaunu informāciju».
Turpinot pret A. Lembergu aizsākto cīņu, jau dažas dienas vēlāk – 2001. gada 5. oktobrī – laikraksts Diena publicēja A. Gulbja apgalvojumus, ka A. Lembergs «tikšanās laikā Vīnē izteica draudus personīgi man un manas ģimenes locekļiem». Uz publikāciju 2002. gada 7. maijā reaģēja Ģenerālprokuratūras prokurore Anita Cēsiniece, adresējot Interpola biroja priekšniekam Jurim Jasinkevičam kārtējo pieprasījumu: «Nolūkā pārbaudīt A. Gulbja paskaidrojumā minētos apgalvojumus, lūdzu sniegt palīdzību noskaidrot, vai Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A. Lembergs, dzim. 26.09.1953., ir Šveicē reģistrētās firmas SWH Riga Zurich AG un Nīderlandē reģistrētās firmas Geit BV dibinātājs, vai arī ir bijis, vai joprojām ir šo firmu akcionārs.»
No J. Jasinkeviča prokurore saņēmusi atbildi, ka A. Lembergs nav nedz SWH Riga Zurich AG, nedz arī Geit B.V. dibinātājs, direktors, valdes loceklis vai pilnvarotā persona.
Tā kā publikācijas, iesniegumi un tiem pievienotās dokumentu kopijas rezultātus nedeva, cīņā pret A. Lembergu iesaistījās vēl viens viņa oponents – baņķieris, bijušais A. Gulbja biznesa partneris, tolaik Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Arnolds Laksa. Viņš 2003. gada maijā vērsās Ģenerālprokuratūrā ar pieprasījumu par Ventspils pilsētas amatpersonu, tostarp A. Lemberga, iespējamiem uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpumiem. Ņemot vērā A. Laksas augsto statusu (Nacionālās drošības padomes loceklis), Ģenerālprokuratūra pieņēma lēmumu par pārbaudes atjaunošanu.
Tad tapa
NRA.lv vakar un dažas dienas iepriekš aprakstītie tiesiskās palīdzības lūgumi Šveicei un Nīderlandei, kuri sevī ietvēra tos pašus jautājumus, uz kuriem prokurori bija saņēmuši atbildes jau Interpola birojā.
Rādīt reklāmu
