Tiesiskās palīdzības lūgumi Šveicei un Nīderlandei t.s. Ventspils
amatpersonu lietas izmeklēšanā no prokuroriem prasījuši ārkārtīgi daudz
pūļu, bet sagādājuši vilšanos, liecina arhīva lietas materiāli tā
dēvētajā Lemberga krimināllietā.
No Rīgas apgabaltiesā t.s. Lemberga prāvā nosauktajiem arhīva lietas dokumentiem izriet, ka tiesiskās palīdzības lūgumus saistībā ar tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu (no tās tika izdalītas vairākas lietas, kas šobrīd apvienotas t.s. Lemberga lietā) Ģenerālprokuratūra sākusi izsūtīt jau 1999. gadā. Pagaidām tiesvedībā, kura Rīgas apgabaltiesā ilgst jau septīto gadu, kopējais tiesiskās palīdzības lūgumu skaits nav nosaukts, taču, spriežot pēc tiesas zālē pieminētajām atsaucēm uz tiesiskās palīdzības lūgumu dokumentiem, to varētu būt vairāk nekā desmit.
No t.s. Lemberga lietas arhīva materiāliem izriet, ka prokurorus nav apmierinājušas no ārvalstīm saņemtās atbildes, tāpēc jautājumi par vienu un to pašu ar dažu gadu starpību uzdoti vairākkārt.
Šveicē pa tukšo
2003. gada 10. novembrī Ģenerālprokuratūra Šveicei adresēja tiesiskās palīdzības lūgumu, kura teksts tika nopludināts Latvijas presē un izraisīja milzīgu rezonansi un milzīgas cīņas līdz pat A. Lemberga prasībai tiesā par goda un cieņas aizskārumu.
Kā raksta Šveices prokurore Kornēlija Kova, Latvijas Ģenerālprokuratūra Šveici informējusi, ka «Lembergs, persona, pret kuru tiek veikts kriminālporcess, kopā ar citām personām caur jaunradītām Šveices sabiedrībām ieguva kapitālu. Šajās sabiedrībās Lembergs piedalījās tieši un netieši personīgi (bez atlīdzības) un tā saņēma daļu no peļņas.» No Latvijas puses «tika lūgts veikt plašas izziņas darbības par personu, pret kuru vērsts process, Lemberga attiecībām ar Multinord AG, SWH Riga Zurich AG, Ventk Co. Ltd, Ventrans AG un Ost Services Zurich AG». No K. Kovas rakstītā nepārprotami izriet – lai arī patiesībā lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu pret A. Lembergu nebija pieņemts, Latvijas Ģenerālprokuratūra šveiciešiem bija radījusi iespaidu, ka tas ir noticis.
K. Kova sniegusi atbildi tikai par A. Lemberga saistību ar Ost Services AG: «Ar 03.05.2004. vēstuli Ost Services AG darīja zināmu, ka persona, pret kuru vērsts process, A. Lembergs, nekad nav bijis sabiedrības Ost Services AG akcionārs, ka sabiedrība kopš tās dibināšanas nav izmaksājusi dividendes un nav veikusi nekādus maksājumus Lembergam.»
Šveices prokurore pieminējusi arī grūtības tiesiskās palīdzības lūguma izpildē, ko radījuši protesti no tiesiskās palīdzības lūguma izpildes procesā iesaistīto kompāniju pārstāvjiem. Viņi apšaubījuši tiesiskās palīdzības lūguma apmierināšanas tiesiskumu, jo noskaidrojuši, ka pret A. Lembergu, pretēji norādēm lūgumā, kriminālprocess nav uzsākts.
Arī Nīderlandē nekā
2003. gada 14. jūlijā Ģenerālprokuratūra caur Tieslietu ministriju nosūtīja Nīderlandei tiesiskās palīdzības lūgumu, kurā lūdza atsūtīt Amsterdamā reģistrētās kompānijas Beleggingsmaatschappij Geit B.V. bankas konta izdrukas un nopratināt kompānijas amatpersonas par to, vai A. Lembergs ir šīs kompānijas dibinātājs, akcionārs, saņēmis no šīs kompānijas maksājumus utt.
Tā kā Nīderlandes varas iestādes pēc sarakstes ar Latvijas pusi neguva skaidrību, ir vai nav pret Lembergu uzsākts kriminālprocess, 2004. gada 1. februārī tika atbildēts, ka jautājumā par informāciju no bankas kontiem «nolemts šobrīd vēl neizpildīt šo lūgumu, jo vēl nav skaidrs, vai ir runa par «dubultu sodāmību»».
Jāatgādina, ka kriminālprocess pret A. Lembergu, kurā pieminēta minētā Amsterdamas kompānija, tika uzsākts tikai 2005. gada 3. oktobrī. Pirms tam pret A. Lembergu, atbilstoši toreiz spēkā esošajam Kriminālprocesa kodeksam, notika tā sauktā pārbaude.
Nīderlandes tiesībsargi tomēr bija uzmeklējuši kompānijas New Amsterdam Cititrust, kura pilda Beleggingsmaatschappij Geit B.V. direkcijas funkcijas, rīkotājdirektoru Edmontu Hartsuikeru. Nīderlandiešu tiesībsargu iztaujāts, viņš atbildējis uz Latvijas Ģenerālprokuratūras sarakstītajiem jautājumiem. Kā protokolā norādījuši Nīderlandes nodokļu pārvaldes izmeklētāji, viņu intervētā amatpersona «sniedza sekojošu informāciju: ka Lembergs, cik viņam (Hartsuikeram) zināms, nav bijis Geit B.V. dibinātājs; ka Lembergs nav šīs slēgtās sabiedrības pārstāvis vai akcionārs un ka šī firma nav viņam piešķīrusi kādas pilnvaras; ka, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, šī slēgtā sabiedrība nav veikusi maksājumus Lembergam vai Lemberga labā; ka Lembergs nekad nav piedalījies vai licis sevi pārstāvēt sabiedrības sapulcēs vai citās tikšanās; ka Lembergs nefigurē Geit B.V akcionāru sarakstā».
Rādīt reklāmu
