Iedzīvotāju novērstais Gaujas Nacionālā parka dedzināšanas eksperiments
pārtapis Dabas aizsardzības pārvaldes biznesa projektā. Četras cirsmas
Lenčupes dabas liegumā pārdotas par 134,5 tūkstošiem eiro. Priedes,
egles, bērzi. Īsi pirms Ziemassvētkiem liegumā nogādāti deviņi zāģi, un
tagad baļķi jau krājas milzu grēdās. Vietējie lēš, ka kritušais apjoms
ir krietni lielāks par pieļaujamajiem 10% biezības. Varbūt pat puse.
Jaunumu, ka zaļie dedzinātāji no ES finansētā projekta For-rest pievērsušies citām saimniekošanas metodēm,
NRA.lv pavēstīja vietējais iedzīvotājs Raitis Kārkliņš. Pirms Ziemassvētkiem izdzirdējis no Lenčupes dabas lieguma puses motorzāģu gaudas, viņš devās skatīt, ar kādām jaunām metodēm tagad tiek strādāts Gaujas Nacionālajā parkā.
Liegumā gaudo 9 zāģi
«Nespēju noticēt tam, ko redzēju. Vietās, kur vēl vasarā neskaitāmu dabas ekspertu runās tika solīta sevišķa dabas apsaimniekošanas metode, kā rezultātā te būšot boreāls mežs, rubeņu riesta vietas, dažādu kukaiņu un citu dzīvotņu pārbagātība, tagad plešas milzīgas izlases cirtes, kur nav ievērotas pat elementāras dabas saudzēšanas metodes. Nobrāzti koki, plati treilēšanas ceļi, koku biezība zem kritiskā, izdzertas alus pudeles, citiem vārdiem – sapostīts mežs.» Privātīpašnieki pat parastā mežā par šādu saimniekošanu tiek bargi sodīti. Mežs jāizstrādā, kad zeme ir sasalusi, vai arī par zemsedzē iedzītajām risēm nākas maksāt. Bet šī, jāatgādina, ir īpaši aizsargājama teritorija! Projekta pārstāvis Jānis Andrušaitis gan skaidro, ka darbi cirsmās pabeidzami līdz 15. martam un tikai tad varēs vērtēt mežstrādnieku atstātās rises: «Es personīgi nekādas šausmas te neredzu.»
Viltīga cirte
Zīmīgi, ka konkrētajā teritorijā piemērotais cirtes veids nav vis «galvenā izlases cirte», kas atbilstu dabā notiekošajiem darbiem, bet gan «cita cirte». Parasti to piemēro dažādu aizsargjoslu attīrīšanai, elektrolīniju atbrīvošanai no apauguma, bīstamu koku nociršanai un arī dabas vērtību atjaunošanai. Šī manipulācija ar ciršu nosaukumiem ir legāla viltība, kas konkrētajā gadījumā ļauj izvairīties no izzāģējamā apjoma reglamentēšanas. «Citai cirtei nav ierobežojumu, kas attiecas uz Gaujas Nacionālā parka lieguma zonu,» apstiprina Ziemeļvidzemes virsmežzines vietnieks Raivo Rudzītis.
Projektā For-rest «cita cirte» ir viens no biotopu apsaimniekošanas veidiem, un kopumā esot paredzēts izzāģēt un izvest 10 līdz 20% koksnes. Raitis Kārkliņš un viņa domubiedri atzīst:
«Mēs te tikai priecātos, ka beidzot veselais saprāts ir uzvarējis un mežā tiek veikti darbi, kuri te nav veikti kopš Gaujas Nacionālā parka lieguma izveidošanas. Taču reāli dabā izzāģētais varētu būt tuvu 50%.» Ja tā – izcirstais apjoms ir daudz, daudz lielāks par pieteikto un Valsts meža dienestā saskaņoto. Reaģējot uz iedzīvotāju signālu, Valsts meža dienests cirsmās starp svētkiem veicis apsekošanu. Tās rezultāts pagaidām ir par labu Dabas aizsardzības pārvaldei.
Mērķis jauns, rezultāts vecais
Ziemeļvidzemes virsmežzines vietnieks Raivo Rudzītis Neatkarīgajai stāsta, ka izzāģēšana pašlaik notiek 70 hektāru platībā. Dabas aizsardzības pārvalde savukārt norāda, ka «kopumā Lenčupes un Sveķupes mežu masīvā boreālā meža atjaunošanas pasākumu nepieciešams veikt 280 hektāru teritorijā».
Vietām izzāģēšana intensīvāka, lai veidotu mežā atvērumus, tāpēc arī izskatās, ka zāģēts tiek vairāk, nekā atļauts. Tomēr vidējā intensitāte varētu būt plus mīnus 10%. Rises mežā ir iebrauktas, taču tās novēršamas līdz pavasarim. Savukārt cirsmā atrastā PET alus pudele ir pārāk sīks pārkāpums, lai zāģeri izpelnītos sodu par meža piemēslošanu.
Pēc Raivo Rudzīša domām, galvenais vietējo iedzīvotāju neapmierinātības cēlonis ir fakts, ka viņiem lieguma teritorijā savos īpašumos saimnieciskā darbība ir aizliegta, kamēr Dabas aizsardzības pārvalde rīkojas brīvi pēc saviem ieskatiem. Un nenoliedzami – arī 3–4 metru augstumā no zemes nozāģētās priedes, maigi izsakoties, izskatās acij neierasti.
Gaujas Nacionālā parka izdedzināšanas iecere, kas bija saplānota daudzus gadus un tūkstošus eiro uz priekšu, For-rest projektam zaļās vietā piešķīra izteikti negatīvu nokrāsu. Sabiedrība nesaprata tādu vides aizsardzību, un galu galā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piespieda Dabas aizsardzības pārvaldi no dedzināšanas atteikties. Taču arī jaunā dabas vērtību apsaimniekošanas metode šķiet videi nedraudzīga. Bet iedzīvotājiem no tā nepelnīti sirdsapziņas pārmetumi. Raitis Kārkliņš atzīst: «Līdz šim biju pārliecībā, ka šajā GNP teritorijā visai koksnei ir jāpaliek mežā, tai jākalpo dabas daudzveidībai. Var jau būt, ka vainīgi pie visa šī esam mēs, kas cīnījāmies pret kontrolēto meža zemsedzes dedzināšanu. Ja nevarēja nodedzināt, tad tagad ir jānozāģē.»
Tikmēr Dabas aizsardzības pārvalde savas darbības pamato šādi:
«Kādreiz šī meža masīva izmantošanas mērķis bija koksnes ieguve, tagad – dabas daudzveidības saglabāšana. Atbilstoši mērķa maiņai ir mainītas arī apsaimniekošanas metodes.»
Tiesa gan, neatkarīgi no veiklas mērķu formulēšanas rezultāts ir tas pats vecais – milzīgas priežu baļķu kaudzes, kas pārtop naudā.
Rādīt reklāmu
