Lai sabiedrība nevarētu pārmest, ka iekšēju nesaskaņu dēļ Zolitūdes
traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija nav pabeigusi savu darbu,
komisijas priekšsēdētājs Ringols Balodis (No sirds Latvijai) iecerējis
grozīt Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu.
Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka komisijas darba rezultātā sagatavoto ziņojumu nolasa no Saeimas tribīnes un publicē Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā tikai tad, ja šo ziņojumu parakstījuši visi komisijas deputāti, raksta
NRA.lv.
Pēdējā laika skaļākais notikums, par kuru sāka parlamentāro izmeklēšanu, bija Latvijas Krājbankas bankrots. Tomēr šīs komisijas darba rezultāti plašākai sabiedrībai netika darīti zināmi, jo ziņojumu nebija parakstījuši visi komisijas deputāti.
R. Balodis uzskata, ka tā nav pieņemama prakse un raida nepareizu signālu sabiedrībai, kas tautas priekšstāvjiem nepiedos, ja pat 54 dzīvības prasījusī traģēdija nebūs spējusi saliedēt visādi citādi ideoloģiski atšķirīgos Saeimas deputātus.
Tāpēc komisijas priekšsēdētājs iecerējis sagaidīt, kad parlaments atvērs Tiesībsarga likumu un tā kontekstā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu, lai iesniegtu priekšlikumu grozīt komisiju ziņojuma apstiprināšanas kārtību. Proti, R. Balodis iecerējis panākt, ka komisijas ziņojumu apstiprinās ar balsojumu. Tas, viņaprāt, dos lielākas iespējas jēgpilni pabeigt komisijas darbu un iepazīstināt ar to sabiedrību.
Pirmajā sēdē, kas notika pirmdien, komisijā strādājošie deputāti vienojās, ka nākamā sēde notiks 15. decembrī. Tajā plānots vienoties par darba prioritātēm jeb pamatblokiem. R. Balodis iecerējis rosināt atbalstīt sēdē izskanējušo piedāvājumu, kas paredz strādāt pie četriem pamatblokiem, tajā skaitā būvniecības likumdošanas un kontrolējošo institūciju vērtēšanas.
Pārējie divi pamatbloki varētu būt valsts gatavība ārkārtas un krīzes situācijām, kā arī sociālais bloks, tajā skaitā pabalstu un kompensāciju izmaksas. Katram no četriem pamatblokiem R. Balodis provizoriski piedāvāja trīs mēnešus, lai komisija savu darbu var noslēgt gada laikā.
Īsa diskusija izvērsās arī par komisijas pieaicināmajām personām, kas varētu sniegt palīdzību izmeklēšanas darbā. Vēlmi palīdzēt pauduši gan Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki, gan Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības pārstāvji. Latvijas Reģionu apvienības deputātam Arturam Kaimiņam šķita, ka vajadzētu pieaicināt arī personas, kas jau ilgāku laiku iesaistījušās Zolitūdes traģēdijā cietušo aizstāvībā. Vārdā gan viņš nenosauca, taču bija skaidrs, ka A. Kaimiņš vēlas, lai pieaicinātu zvērināto advokātu un viņa draugu Aldi Gobzemu, kas aizstāv daļu cietušo.
Šo ideju jau pašā saknē noraidīja gan R. Balodis, gan Ģenerālprokuratūras pārstāvis prokurors Arvīds Kalniņš. Viņi norādīja, ka procesā iesaistītu personu klātbūtne komisijas sēdēs varētu torpedēt visu kriminālprocesu un, «lai nenonāktu interešu konfliktā, pat ja kāds vēlas tādā nonākt», šāds piedāvājums nebūtu pieņemams.
Komisijas pirmajā sēdē uzskatāmi bija vērojama arī deputātu atšķirīgā izpratne par Saeimā iedibinātajām kārtības normām. Piemēram, A. Kaimiņš izpelnījās vairākus aizrādījumus, ka kolēģus nevajag pārtraukt, bet savas replikas un jautājumus nav ieteicams izkliegt no vietas, bet par vēlmi izteikties informēt sēdes vadītāju.
Rādīt reklāmu
