Latvijai radusies iespēja rast ietekmīgu sabiedroto cīņā pret Krievijas
ieviestajām ekonomiskajām sankcijām un centienos radīt lielāku drošības
sajūtu Krievijas potenciālās agresijas kontekstā. Šādi Eiropas
Savienības ietekmīgākās valsts – Vācijas – kancleres vizīti vērtē
ārlietu speciālisti.
Veiksmīga vizīte
Iepriekšējo reizi A. Merkele Latvijā viesojās gandrīz pirms četriem gadiem. Gluži kā šoreiz – neilgi pirms Saeimas vēlēšanām. Toreiz augstā viešņa uzsvēra, ka Latvijai un Vācijai jāizvērš ekonomiskā sadarbība, bet Latvijai jāiegulda sava artava, lai Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju «būtu labas un uzticamas».
Statistikas dati liecina, ka kopš 2010. gada ekonomiskā sadarbība patiešām uzlabojusies un eksporta apjomi pat apsteiguši trekno gadu rādītājus. Pirms krīzes Latvijas eksports uz Vāciju nepārsniedza 510 miljonus eiro, bet pērn tas sasniedzis jau 731,1 miljonu eiro. Tiesa, arī Vācijas preču un pakalpojumu imports Latvijā vērā ņemami pieaudzis, palielinot arī eksporta un importa deficītu no 384 miljoniem eiro 2010. gadā līdz 675 miljoniem pērn. Gan jāatzīmē, ka lielākais deficīts bijis 2007. gadā – 1,23 miljardi eiro, raks.
A. Merkeles diplomātisko iebildumu vai citu iemeslu dēļ Latvijai tajā laikā strauji arī uzlabojušās attiecības ar Krievijas Federāciju, atceras Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.
«Tolaik Krievijā viesojās Valsts prezidents Valdis Zatlers, tika noslēgti vairāki jauni līgumi ar Krieviju. Pēdējos gados mums patiešām bija visai normālas attiecības, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Līdz notikumiem Ukrainā Latvija darīja visu, lai normalizētu attiecības ar kaimiņvalsti,» saka eksperts, uzsverot, ka attiecību vektora straujajā maiņā vainojama tikai Krievija.
Mainīti akcenti
Arī šogad divpusējās ekonomiskās attiecības noteikti netiks aizmirstas, A. Merkele apspriedīs arī gaidāmo Latvijas prezidentūru ES, taču vizītes gravitācijas centru novirzījuši notikumi Ukrainā un Eiropas Savienības – Krievijas Federācijas savstarpēji ieviestās sankcijas.
To nenoliedz arī premjerministre Laimdota Straujuma, sakot: «[..] šie notikumi [Krievijas embargo ES precēm] uzliks savu zīmogu, un šie jautājumi tiks apspriesti. [..] Papildus būs arī reģionālie jautājumi.» Ar «reģionālajiem jautājumiem», visticamāk, tiek saprasta Latvijas kā NATO dalībvalsts drošība, atrodoties tiešos kaimiņos Krievijai.
Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju un faktu, ka pretēji Krievijas pierobežas valstu vēlmēm ES un NATO dalībvalstīs nav pārāk liela sajūsma par iespēju izvietot papildus NATO spēkus, piemēram, Latvijā, sarunas nesolot tūlītējus rezultātus. Galvenais šīs vizītes laikā esot A. Merkelei radīt pēc iespējas dziļāku un objektīvāku izpratni par Latvijas ekonomisko un politisko situāciju.
«Galvenais, lai viņa saprot Latvijas viedokli, mūsu prioritātes un intereses. Tas būtu milzīgs sasniegums, ja viņa saprastu, kā mēs lūkojamies uz Krieviju,» saka O. Ē. Kalniņš, skaidrojot, ka šāda izpratne radītu labvēlīgu augsni plašākam ES atbalstam cīņā ar Krievijas sankciju sekām un palīdzētu piesaistīt lielāku drošību garantējošu NATO atbalstu.
Par visu jāmaksā
Arī politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts uzskata, ka Latvijai tūlītējus labumus no A. Merkeles vizītes gaidīt nevajagot, taču iespēja noformēt ietekmīga sabiedrotā viedokli par Latvijas situāciju esošajā ģeopolitiskajā situācijā, esot nenovērtējama. Turklāt Vācija esot ļoti ieinteresēta, lai šajā reģionā procesi noritētu bez agresijas, neradot lieku saspīlējumu. Nevarot arī izslēgt, ka Vācija situācijas stabilizēšanā iesaistīties nepastarpināti – sniedzot atbalstu sankciju skartajām nozarēm.
Tomēr šādai labdarībai varētu būt arī sava cena. K. Daukšts uzskata, ka A. Merkele varētu aicināt uzlabot attiecības ar Krieviju, mīkstināt pretkrievisko retoriku, virzīties tā dēvētā nāciju izlīguma virzienā un, iespējams, pat mainīt attiecību modeli ar Saskaņu.
«Nezinu, vai tā būs, bet, sekojot vācu presei, var redzēt, ka šis mazākumu tautību jautājums ir aktuāls un Vācija ir ieinteresēta, lai savas atbildības zonā būtu mierīgas attiecības, jo vairāk tādēļ, ka krievvalodīgo un pamatnācijas attiecības Krievija izmanto savu mērķu attaisnošanai,» saka eksperts.
Rādīt reklāmu
