Dabas aizsardzības pārvalde oficiāli paziņojusi, ka meža zemsedzes
dedzināšana Gaujas Nacionālā (GNP) parka teritorijā šogad netiks veikta.
Iedzīvotāji to pelnīti varētu uzskatīt par uzvaru, ja vien nebūtu atruna
– šogad.
Tikpat labi nākamgad zaļie dedzinātāji atkal mēģinās ķerties pie sērkociņiem, jo Eiropas Savienības līdzfinansētais projekts Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā turpinās līdz nākamā gada 31. augustam. Ja vien to atļaus laikapstākļi. Šogad iedzīvotājiem cīņā par dabas daudzveidības pasargāšanu no uguns un dažiem biologiem talkā nāca pati daba. Nolija tāds lietus, ka zemsedzes izdedzināšana kļuva fiziski neiespējama. Dabas aizsardzības pārvaldes paziņojumā tomēr minēts cits iemesls. Tas acīmredzot ir pārvaldes vadītājas Sandras Bērziņas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa tikšanās rezultāts: «Lēmums pieņemts, ņemot vērā sabiedrības satraukumu un neizpratni attiecībā uz šo plānoto aktivitāti. Kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanas pasākumu veikšana Gaujas Nacionālajā parkā varētu tikt veikta pēc pamatīgāka sabiedrības izglītošanas darba un lielāka sabiedrības atbalsta iegūšanas šajā jautājumā.»
Tāpat beidzot atzīts, ka ne visi, kas iebilst ugunsdarbiem, ir nezinoši muļķi: «Attiecībā uz kontrolētās zemsedzes dedzināšanas jautājumu starp ekoloģijas un mežsaimniecības nozarēm šobrīd nav rasts kopsaucējs, jo abu nozaru eksperti pārstāv atšķirīgu viedokli.» Pārvalde tātad beidzot atzīst, ka arī zinātnieku vidū nav vienprātības par dedzināšanas lietderību, un ministrs uzskata, ka ir jāveicina gan sabiedrības izglītošanas darbs, gan dažādu jomu zinātnieku savstarpējas diskusijas un viedokļu apmaiņa. Jāatgādina, ka plāni līdz 2050. gadam Gaujas Nacionālajā parkā izdedzināt 251 hektāru meža tapa slepus no plašākas sabiedrības, rēķinoties ar gaidāmo negatīvo attieksmi. Par tiem uzzināja vien, kad pirmie hektāri Cēsu pievārtē jau bija sagatavoti uguns pielaišanai. No sarunām ar sabiedrību 823 243 eiro lielais budžets ticis saudzēts. Toties teju puse naudas tērēta algās (EUR 402 394), vēl 230 tūkstoši aizgāja ārpakalpojumos, gandrīz 70 000 transportā un ceļošanā. Pārskats par projektā piesaistīto finanšu līdzekļu izmantošanu ievietots projekta mājaslapā http://forrest.daba.gov.lv, kā to lūdza nu jau par katru šā projekta aspektu aizdomīgie iedzīvotāji. Savukārt par atteikšanos no dedzināšanas idejas vakar pēcpusdienā mājaslapā vēl nebija ne vārda, raksta
NRA.lv.
Projekta koordinatore Kristīne Kampuse atzīst, ka visi no šī konflikta jau paguruši. Kas notiks nākamgad, to tagad nevarot pateikt. Piekusuši cīnīties par savu mīļo beku un pastaigu mežu ir arī iedzīvotāji. Raitis Kārkliņš rezumē, ka tagad vietējie samierinās ar mazu uzvaru, tomēr vārdiņš «šogad» Dabas aizsardzības pārvaldes paziņojumā vēl liks satraukties. Vismaz līdz nākamā gada 31. augustam, kad pētnieki būs apguvuši pēdējo projekta centu.
Rādīt reklāmu
