Latvijas aizsardzības budžeta palielināšana ir tika viens no soļiem
valsts drošības stiprināšanā, ar vairākiem uzvārdiem vēl jāpapildina
Latvijā nevēlamo personu jeb tā dēvētais «persona non grata» saraksts,
uzskata Nacionālas apvienības (NA) valdes loceklis Imants Parādnieks.
Pārādnieks informē, ka NA valde ir lēmusi rosināt būtiski papildināt Latvijas nevēlamo personu sarastu un deleģējusi to virzīt uz izskatīšanu Saeimā valdes loceklim, Saeimas deputātam un Nacionālās drošības komisijas sekretāram Jānim Dombravam, raksta
Apollo.lv.
«Raugoties uz situāciju Ukrainā, mūsu pienākums ir rūpēties, lai Latvijas robeža nav caura. Visiem, kas saistīti ar ieroču izgatavošanu un tirdzniecību un Kremļa propagandu, ieejai Latvijā jābūt slēgtai,» teica Parādnieks
Minot dažas no šīm personām, kuras būtu iekļaujamas «persona non grata» sarakstā, - «Uralvagonzavod» ģenerāldirektors Oļegs Sijenko, Krievijas valsts aģentūras «Rossotrudņičestvo» vadītājs Konstantīns Kosačevs un «Uralhim» un tā Latvijas filiāles «Uralchem» īpašnieks Dmitrijs Mazepins.
Kā zināms, «Uralvagonzavod» ir viens no Krievijas lielākajiem ieroču un kara tehnikas ražotājiem, kas Latvijā nodibinājis pārstāvniecību «UVZ Baltija», kas ceļ vagonbūves rūpnīcu Jelgavā.
Tikmēr Mazepins ne vien pamanījies Rīgas pievārtē uzcelt minerālmēslu pārkraušanas termināli «Riga Fertilizer Terminal», bet arī strādāt «Uralkalij» valdē kopā ar Sergeju Čemezovu, kas jau ir iekļauts ne vien Latvijas, bet arī ASV un vairāku Eiropas valstu «persona non grata» sarakstā. Viņš ir viens no Putinam tuvākajiem cilvēkiem un valstij piederošā uzņēmuma «Rostehnologii» vadītājs. Čemezovu publiski mēdz dēvēt par galveno noteicēju Krievijas militārajā rūpniecībā.
Deputāts piebilst, ka ir pamats domāt, ka, piemēram, Krievijas valsts aģentūras «Rossotrudņičestvo» sniegtajam finansējuma dažādiem krievu kultūras un izglītības centriem ārpus Krievijas robežām nav nemaz tik šķietami nevainīgi mērķi. Iespējams, šīs valsts organizācijas pārstāvji nodarbojas ar spiegošanu un Kremļa propagandas izplatīšanu.
«Mūsdienās karā izmanto ne tikai fiziskos ieročus, bet ar propagandu. Tā ir acīmredzama Kremļa pieeja, ko apliecina Putina retorika. No vienas puses it kā atsaucot armiju no Ukrainas pierobežas, bet no otras puses norādot, ka Krievija aizstāvēs ikviena krieviski runājošā tiesības jebkurā pasaules malā, ja saņems šādu pieprasījumu,» skaidro Parādnieks.
Rādīt reklāmu
