Tā dēvētās Lemberga prāvas priekšpēdējā tiesas sēdē pirms pārtraukuma
(jau sesto gadu pēc kārtas tiesneši ikgadējos atvaļinājumos dodas tieši
jūlijā) Ventspils mērs Aivars Lembergs lūdza atcelt viņam noteikto
drošības līdzekli – aizliegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja
pienākumus.
Apjomīgo lūgumu Ventspils mērs lasīja stundu. Argumentācija bija izvērsta un daudzpusīga – zinātniskās disertācijas līmenī, raksta
NRA.lv.
Viens no galvenajiem argumentiem bija, ka šajā situācijā saskatāms ļoti nopietns cilvēktiesību pārkāpums. Proti, Krimināllikumā paredzēts, ka pat sods – aizliegums pildīt noteiktus amata pienākumus – nevar būt ilgāks par pieciem gadiem. Turpretī A. Lembergam drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus – ir spēkā jau gandrīz septiņus gadus.
Drošības līdzeklis nav un nedrīkst būt sods, jo personas vainu var noteikt tikai ar tiesas notiesājošu spriedumu.
Prokurors Jānis Ilsteris tiesas sēdē pauda, ka apsūdzības uzturētājiem tagad vajadzēs vismaz četras dienas, lai sagatavotos viedokļa paušanai par šo A. Lemberga lūgumu. Tas nozīmē, ka reāli prokurori viedokli paudīs tikai pēc mēneša ilgā pārtraukuma – t. i., augustā. Jautājumi par drošības līdzekļa piemērošanu un izmainīšanu tiek uzskatīti par ļoti svarīgiem, jo būtiski ierobežo cilvēktiesības. Par to, piemēram, liecina Kriminālprocesa likums, kurā noteikts, ka lūgumi, kas attiecas uz drošības līdzekļa piemērošanu vai izmainīšanu, daudzos gadījumos ir izlemjami nekavējoties vai triju dienu, vai dažos gadījumos – septiņu dienu laikā. Šajā gadījumā jautājums par drošības līdzekli netiks izlemts pat ilgāk nekā mēnesi.
Vairāk nekā sods
«Krimināllikuma 44. pants paredz, ka sodu – aizliegumu ieņemt noteiktus amatus – var piemērot uz laiku līdz pieciem gadiem. Aivaram Lembergam aizliegums pildīt amata pienākumus, kas pēc būtības un sekām faktiski ir tas pats aizliegums ieņemt amatus, tiek piemērots jau gandrīz septiņus gadus, kas nozīmē, ka Aivars Lembergs, nebūdams atzīts par vainīgu un nebūdams sodīts, faktiski jau ir izcietis par diviem gadiem vairāk nekā tikai teorētiski pieļaujamais termiņš līdzīgam sodam, proti, aizliegumam ieņemt konkrētus amatus,» teica Ventspils mērs.
Turklāt tas nav vienīgais arguments drošības līdzekļa atcelšanai. Atšķirībā no citiem drošības līdzekļiem noteiktas nodarbošanās aizliegumu var piemērot tikai uz laiku. «Tiesību normā ir paredzēts, ka šo konkrēto drošības līdzekli var piemērot uz noteiktu laiku, bet nevis bez jebkādas termiņa noteikšanas,» secināja lūguma iesniedzējs.
Kurzemes apgabaltiesas 2008. gada lēmumā, ar kuru piemērots minētais drošības līdzeklis, termiņš formulēts šādi – «līdz šā drošības līdzekļa grozīšanai vai atcelšanai». A. Lembergs un viņa advokāte Irina Kauke argumentēja, ka «šāds termiņa aprobežojums ir vispārīgs, nekonkrēts un ļauj to tulkot kā bezgalīgu». «Laiks aprēķināms stundās, dienās, mēnešos vai gados, t. i., laika aprēķināšanai piemērojamās kategorijās, uz ko norāda arī Kriminālprocesa likuma 312. pants.» «Līdz ar to nekāds termiņš faktiski nav noteikts.» Arī tas ir likuma pārkāpums.
Kur te saprāts?
Lūguma pieteicējs nopietni analizēja arī jautājumu par konkrētā kriminālprocesa termiņu saprātīgumu. Proti, izmeklēšanas darbības šajā procesā tika uzsāktas 1999. gadā, kas nozīmē, ka izmeklēšana pret A. Lembergu ilgst jau 15 gadu. Formāli kriminālprocess šīs lietas sakarā uzsākts 2005. gadā – tātad pirms deviņiem gadiem. Kriminālprocesa iztiesāšana notiek jau sesto gadu. Kriminālprocess notiek sakarā ar 21 gadu seniem notikumiem!
«Bet galvenais – iztiesāšanas termiņš palielinājies tieši prokuroru rīcības dēļ,» uzsvēra A. Lembergs. «Iztiesāšanas laikā prokurori ir pieteikuši lūgumus pievienot lietas materiāliem rakstveida pierādījumus vairāk nekā 20 sējumos. Rakstveida pierādījumu apmērs, kuri ir jāpārbauda un tiek pārbaudīti kriminālprocesā, pēc prokuroru iniciatīvas, ir pieaudzis par aptuveni vienu piektdaļu. Lieki piebilst, ka viena daļa rakstveida pierādījumu pirms to iesniegšanas tiesā ir labu laiku jau iepriekš atradušies prokuroru rīcībā – vairāki dokumenti pat gadiem ilgi. Kā arī ir redzams, ka jau iztiesāšanas laikā prokurori joprojām veic izmeklēšanas darbības. Šie iztiesāšanas laikā prokuroru iegūtie pierādījumi bez pienācīgas pārbaudes tiek nesti un nesti uz tiesu, tiek pievienoti lietas materiāliem. Jau tagad šāda prokuroru rīcība ir paildzinājusi lietas iztiesāšanu par vairāk nekā gadu, un, ja tas tā turpināsies, tad nav vispār prognozējams, cik lielā apjomā pieaugs lietā pārbaudāmo pierādījumu apmēri un attiecīgi arī drošības līdzekļu piemērošanas termiņi,» skaidroja lūguma pieteicējs.
Apsūdzības liecinieki
«Bez tam, runājot par lietas iztiesāšanas termiņiem, gribam vērst uzmanību uz prokuroru rīcību attiecībā par pieteikto apsūdzības liecinieku pratināšanu, kura novedusi pie milzīga lietas iztiesāšanas termiņa palielinājuma. Šādu piemēru ir daudz, kad liecinieki tiek izsaukti un viņu pratināšanai bezjēdzīgi tiek tērēts lietas iztiesāšanas laiks. Tajā skaitā prokurori lieciniekus ir pieteikuši un pratina par jautājumiem, kas nav saistīti ar izskatāmo krimināllietu, kā arī liecinieki tiek pratināti par ar lietu nesaistītām tēmām, par kurām liecinieki nav pratināti un nav snieguši liecības pirmstiesas procesā. Prokurori liecinieku tiesā ilgstoši pratina par faktiem, kuri tiek izmeklēti citos kriminālprocesos. Tādu piemēru ir daudz.
Nereti ir redzams, ka prokurori lūdza uz tiesu izsaukt un ilgstoši pratināja lieciniekus, kuri neko nevar liecināt ne par apsūdzībām, ne par jautājumiem, kas saistīti ar mantas arestiem. Kaut vai tikai viens, pavisam nesens piemērs ar liecinieci ārsti neiroloģi Inesi Pīpiķi! Jājautā – kāds gan sakars dakteres sniegtajām liecībām ar izskatāmo krimināllietu? Izņemot vien to, lai atklātā un publiski pieejamā tiesas sēdē caur ārsta pratināšanu atklātu ziņas par personas kaitēm un veselības stāvokli jeb, citiem vārdiem sakot, lai legalizētu iepriekš veiktās darbības par sensitīvu datu izpaušanu neierobežotam personu lokam publiskā vidē?! Vai patiesi apsūdzībai bija objektīva nepieciešamība izsaukt uz pratināšanu un tērēt tik daudz laika saistībā ar liecinieci dakteri Pīpiķi, lai atklātā tiesas sēdē darītu atklātībai zināmas apsūdzētās personas kaites un slimības, kas ir aizsargājama informācija?» tiesas sēdē retoriski vaicāja A. Lembergs.
Politikas pārpārēm
«Pat maksimāli pieļaujamais termiņš sodam – aizliegumam ieņemt analoģisku amatu – ir pārsniegts jau par gandrīz diviem gadiem, bet lietā nav neviena pierādījuma, kā vien teorētiski un ne uz vienu faktu nebalstīti prokuroru prātuļojumi par to, ka, nepiemērojot drošības līdzekli, varētu pastāvēt kāds apdraudējums,» secināja A. Lembergs.
Arī tiesa drošības līdzekļa piemērošanas pamatojumā nav norādījusi nekādus konkrētus faktus, kā A. Lembergs varētu traucēt tiesas procesa norisi pret viņu. Līdz ar to drošības līdzeklis piemērots, lai «ietekmētu politiskos procesus un piespēlētu apsūdzētās personas politiskajiem oponentiem un konkurentiem». Bet «likums neparedz drošības līdzekļa izmantošanu teorētisku un politisku lozungu vārdā bez jebkāda pamata, t. i., nepastāvot faktiem par prettiesiskām darbībām, kuras var novērst tikai, piemērojot drošības līdzekli».
Analizējot prokuroru iepriekš tiesā pausto, kāpēc drošības līdzekļa piemērošana ir turpināma, A. Lembergs teica: «Savā viedoklī, ar personisko ienaidu un politiskiem apsvērumiem motivējot nepieciešamību turpināt apsūdzētajai personai drošības līdzekli – aizliegumu pildīt pašvaldības domes priekšsēdētāja amata pienākumus –, prokurori atzīst, ka nav pamata ierobežot apsūdzētā tiesības kā domes deputātam, un pat sevišķi uzsver, ka apsūdzētais kā pašvaldības deputāts varot piedalīties arī centrālās valdības veidošanas sarunās, ja vien viņu kāds uz tām uzaicināšot. Acīm redzami prokuroriem ir tiešā saikne ar citiem politiķiem un politiskajiem spēkiem, ja nu viņi ir tik labi informēti par centrālās varas koalīcijas un valdības veidošanas aizkulisēm, procesiem – kas ar ko veidos koalīciju. Attiecīgi, kuri politiķi būtu pabalstāmi vai pielaižami dalībai šajos procesos un kuri ne. Tas nav nekāds pārsteigums, jo, kā jau redzam kaut vai tikai no līdzšinējās visu līmeņu politiķu iesaistīšanās tiesas procesā ar saviem lūgumiem, tad šajā kriminālprocesā politikas ir pārpārēm, kā arī prokurori nemaz neslēpj, bet pat atzīst, ka atbalsta politiķu lūgumus te tiesā, kas vērsti uz politisko mērķu sasniegšanu.»
Sabiedrības uzticība
Līdzšinējos tiesas lēmumos, ar kuriem tika atteikts atcelt piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus –, ir norādīts, ka drošības līdzekļa piemērošana esot balstīta uz sabiedrības interesēm. Šajā sakarā A. Lembergs skaidroja: «Pašvaldības domes vadītājs ir vēlēts amats. Domes priekšsēdētājs tiek ievēlēts no pašvaldības deputātu vidus. Pašvaldības deputātu attiecīgās pašvaldības vēlētāji ievēlē savu interešu aizsardzībai un nodrošināšanai. Citiem vārdiem sakot – attiecīgās pašvaldības vēlētāji ir tā sabiedrība, kura vēlēšanās nosaka savu attieksmi pret to vai citu deputāta kandidātu. Un arī to, vai šī sabiedrība jeb vēlētāji vēlas, lai attiecīgā persona būtu pašvaldības deputāts un lai tā ieņemtu atbildīgu amatu. Jebšu, vai šī sabiedrība vēlas pretējo, proti, lai attiecīgā persona netiktu ievēlēta par deputātu un attiecīgi nevarētu tikt ievēlēta par pašvaldības domes priekšsēdētāju.»
Bet 2009. un 2013. gada Ventspils domes vēlēšanās par A. Lembergu vēlētāji nodevuši visvairāk balsu un pievilkuši krietni vairāk plusiņu nekā jebkuram citam deputāta kandidātam. Būtiski, ka abu vēlēšanu laikā vēlētājiem bija labi zināms gan par A. Lembergam izvirzītajām apsūdzībām, gan par noteiktajiem drošības līdzekļiem.
«Vērtējot tikko minētos vēlēšanu rezultātus jeb sabiedrības uzticību, nav nekāda pamata apgalvojumam, ka sabiedrības vēlmes vai intereses ir aizliegt Aivaram Lembergam pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus. Vēlēšanu rezultāti jeb sabiedrības paustā uzticība pierāda pilnīgi pretējo!» argumentāciju nobeidza A. Lembergs.
Rādīt reklāmu
