Pretēji Saeimas deputātu vairākumam, kuri nobalsoja par grozījumiem
likumā, kas ļautu ātrāk iztiesāt tieši apsūdzēto amatpersonu
krimināllietas, prokurori t. s. Lemberga lietu cenšas novilcināt, lūdzot
tiesai pievienot krimināllietai vēl jaunus četrus sējumus.
Kā varēja noprast no procesa dalībnieku izteikumiem tiesas zālē, liela daļa no četros sējumos iešūtajiem materiāliem iegūti pēc tam, kad krimināllieta jau bija nodota tiesai. Kriminālprocesa likumā teikts – pēc tam, kad visi nepieciešamie pierādījumi savākti, tiek celta apsūdzība un prokuroram ir pilna pārliecība, ka apsūdzība ir pierādīta un krimināllietas materiāli kopā ar apsūdzības rakstu tiek sūtīti uz tiesu, raksta
NRA.lv.
Četru sējumu piedāvāšana tiesā apliecina, ka t. s. Lemberga krimināllietā viss notiek savādāk, nekā teikts likumā. Šo krimināllietu iztiesāšanas stadijā izmeklē gan tiesa, gan prokuratūra.
Iepriekšminētie apstākļi izraisīja plašas debates, kuras kopumā aizņēma gandrīz divas tiesu sēžu dienas.
Ventspils mērs Aivars Lembergs, vērtējot prokuroru lūgumu tiesai, skaidroja – paužot lūgumu krimināllietai pievienot vēl četrus sējumus, prokurori faktiski atzinuši, ka 2008. gadā uz tiesu nosūtījuši neizmeklētu krimināllietu. Viņaprāt, pēc šo četru sējumu pievienošanas krimināllietai, piecu gadu tiesas izmeklēšanai jāpārvelk svītra un tā jāsāk no jauna. «Šis gājiens no prokuroru puses nav nekas cits, kā lietas izskatīšanas novilcināšana. Tās izskatīšanā jau tagad ir pārkāpti jebkuri saprātīgi termiņi. Prokuratūra šo krimināllietu uzsāka 1999. gadā, un tā ilgst jau 15 gadu. Tagad prokurori speciāli iesniedz papildu pierādījumus, lai atkal lietu sāktu no gala. Tas ir absolūtā pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.»
A. Lembergs uzsvēra, ka četros sējumos esošie materiāli uzskatāmi parāda, ka tiesas zālē sēdošie prokurori krimināllietā darbojas divos statusos – gan kā valsts apsūdzības uzturētāji, gan kā procesa virzītāji. «Tas neatbilsts Kriminālprocesa likumam, jo viņi nevar būt vienlaikus divās kategorijās. Tas ir pilnīgs absurds, un to māca elementārākajās juristu grāmatās.»
A. Lembergs pauda nožēlu arī par tiesas neobjektivitāti: «Godātā tiesa! Tiek iesniegti četri sējumi un prokuroru lūgums uz 30 lapām. Mana advokāte aiziet uz tiesu un vēlas, lai tiesa iedod kopiju. Mēs paši nodrošinām kopēšanu, lai normālos apstākļos varētu iepazīties ar četriem sējumiem, jo neiet jau runa par vienu dokumentu. Mums atbild, ka procesa virzītājs, kas ir tiesa, ir aizliedzis veikt kopijas. Līdz ar to man faktiski ir liegtas iespējas iepazīties ar četriem sējumiem un tādējādi liegtas iespējas paust savu viedokli par prokuroru lūgumu. Es, protams, ļoti labi saprotu pozīciju neļaut man runāt tiesā un neļaut iepazīties ar materiāliem, neļaut realizēt tiesības uz aizstāvību. Protams, ja process ir pasūtīts, tad šīs darbības ir skaidras un pareizas. Tādēļ – kāda jēga te kādam teikt, ka apsūdzētajam ir kaut kādas tiesības. Patīk tas, vai nepatīk, bet notiekošais ir pretrunā ar Kriminālprocesa likumu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Es arī saprotu pieeju: suns rej, karavāna iet tālāk. Jūs /vēršoties pret tiesu/ beigsiet šo lietu skatīt. Tad – apelācija un kasācija. Būs pagājuši vēl desmit gadi. Tad visiem no mums būs stipri vairāk gadu un lielākā daļa no mums būs devušies pensijā. Pēc tam jau varēs rakstīt sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Tikai tad galvenais noteicējs būs laiks, ja vispār uz to brīdi kādu vēl būs iespējams sodīt. No šā viedokļa viss notiekošais ir loģisks un saprotams. Tikai, man šķiet, ka tomēr vajadzētu būt kaut kādai elementārai sirdsapziņai un godaprātam, jo vienā pusē ir valsts, kura grib izrēķināties ar politiķi, un otrā pusē ir tiesu vara.»
Šajā vietā tiesa A. Lembergu gan vairākkārt pārtrauca, līdz beidzot runātājam savu viedokli par prokuroru lūgumu izdevās apkopot: «Te uz 30 lapām ir izteikti meli un absolūta nepatiesība.»
Lemberga krimināllietu tiesā sāka skatīt 2009. gada 16. februārī. Tolaik tiesas galdu krāšņoja prokuroru sarūpētie 148 sējumi. Piecu tiesāšanās gadu laikā to skaits pieaudzis līdz diviem simtiem.
Rādīt reklāmu
