”Cilvēki nesaprot, kā izplatās slimība, un no tā arī rodas visas
nelaimes. Tie vēl aizvien tur savas cūciņas āra aplokos, kur viņas var
nonākt saskarē ar meža zvēriem, kas, savukārt, var būt nonākuši saskarē
ar mežacūkām. Tāpat arī cilvēki dodas mežos ogot un sēņot, bet pēc tam
ar tiem pašiem zābakiem un nemazgātām rokām iet pie cūciņām, kuras tā
arī saslimst,”
NRA.lv skaidro Dienvidlatgales Pārtikas un
veterinārā dienesta pārvaldes vadītājs Antons Lazdāns.
Šobrīd Latvijā Āfrikas cūku mēra skartajos rajonos ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un Pārtikas veterinārais dienests (PVD) operatīvi apkaro cūku mēra izplatību. ”Pastiprinātas pārbaudes minētajā reģionā notiek jau kopš pirmā saslimšanas gadījuma, tomēr ārkārtas stāvokli ir pieņemts izsludināt, lai atvieglotu darbu mūsu inspektoriem, tādējādi tiem būs vieglāk strādāt un iekļūt telpās,” par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu vairākos Latgales novados komentē PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe. Visaktīvāk pārbaudes šobrīd notiek Dagdas novadā, kur 22. jūnijā tika konstatēts pirmais saslimšanas gadījums, un tam blakus esošajā Krāslavas novadā. Saistībā ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu PVD darbiniekiem ir tiesības ienākt jebkurā aizsardzības zonā esošajā mājā. ”Ārkārtas stāvokļa darbības laikā PVD speciālistiem ir jāpārbauda ikviena mājsaimniecība, lai noskaidrotu vai tur atrodas cūkas, un, ja tā ir, tad jāveic nepieciešamās pārbaudes. Ja PVD speciālisti netiek ielaisti mājā, tiem ir tiesības tur iekļūt, izmantojot policijas palīdzību,” Neatkarīgajai stāsta Krāslavas novada domes civilās aizsardzības speciālists Jānis Skreškāns. Iemeslu Neatkarīgajai pastāstīja arī A. Lazdāns: ”Pašlaik strādā apmēram 13 ekipāžas, apsekojot katru māju, katru kūtiņu. Tas jādara tādēļ, ka, diemžēl, ir konstatēts fakts – cilvēki bieži nereģistrē savus mājlopus, kurus tur vien savām vajadzībām, tomēr oficiāli tas ir jādara.” Lai gan Daugavpils novadā saslimšanas gadījumi nav reģistrēti, arī tur tagad pastiprinātā režīmā tiek veiktas māju un kravu pārbaudes. ”Policijai ir tiesības pārbaudīt jebkuru automašīnu, kas izbrauc vai iebrauc novada teritorijā, kā arī konfiscēt nemarķētu cūkgaļu, ja tāda tiek atrasta,” stāsta Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska.
Mazliet mierīgāks dzīves ritms ir Ciblas, Zilupes un Aglonas novados, kur pagaidām nav bijušas ne pārbaudes, ne arī saslimšanas gadījumi, bet kuros tomēr to atrašanās vietas dēļ ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. ”Cik saprotu, mūs iekļāva, jo atrodamies blakus epidēmijas skartajām zonām,” komentē Juris Dombrokis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs. Tāpat tiek organizēta plānveida meža cūku izšaušana slimības skartajā reģionā. ”Āfrikas cūku mēra galvenie pārnēsātāji ir tieši meža cūkas, un lai ar tām tiktu, galā, mēs meklējam medieku palīdzību, kuri par savu darbu saņems arī atlīdzību,” komentē Dagdas novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure.
Neapzinās slimības briesmas
Cilvēki neapzinas un nenovērtē slimības draudus. ”Nākamajā dienā, pēc tam, kad mēs iedzīvotājiem izziņojām, ka ir uzliesmojis Āfrikas cūku mēris, mežā atrasta izmesta mirusi cūka,” komentē S. Viškure. Arī A. Lazdāns uzsver iedzīvotāju nepietiekamo informētību par slimības cēloņiem: ”Nezinot kā izplatās slimība, cilvēki nevar no tās pasargāt savas cūkas. 2.jūlijā saņēmām ziņu no Piedrujas novada, ka tur ir saslimusi cūka; protams, cūkas tika turētās ārā, aplokā.” Tāpat arī A.Lazdāns norāda, ka cilvēki neapzinās slimības lipīgumu un potenciālos draudos. ”Šodien dzirdēju par vienu varoni, kurš esot lielījies, ka tam, iebāžot cūkgaļu kartupeļu maisā, ir izdevies tikt cauri policijas pārbaudei un izvest to ārpus zonas. Un ja nu šī gaļa izrādīsies inficēta un tiks līdz Rīgai? Kas tad būs, meklēsim „varonim” Triju zvaigžņu ordeni par epidēmijas pārcelšanu jaunā līmenī?” retoriski vaicā A. Lazdāns.
Neesot zinājis par cūku mēra izplatību
1.jūlijā interneta portālā bija ievietots sludinājums, ka Krāslavas rajonā par 90 eiro pārdod divus sivēnus. Latgales kriminālpolicijai, sadarbojoties ar Dienvidlatgales PVD, izdevās tos iegādāties. Pēc tam aizturētais 1956.gadā dzimušais vīrietis teica, ka neesot zinājis par cūku mēra izplatību un liegumu tirgot cūkas. Neoficiāli avoti vēstī, ka analīzes, kas ir veiktas šiem pašiem sivēniem, ir apstiprinājušas Āfrikas cūku mēra klātbūtni. Iedzīvotājiem A. Lazdāns iesaka aizsardzības zonā esošās mājas cūkas labāk nokaut pirms tās saslimst. ”Savlaicīga cūku nokaušana mazinās slimības izplatīšanos,” uzsver A. Lazdāns, tāpat arī viņš piekodina tagad neiegādāties cūkgaļu, kurai nav nosakāma izcelsme vai kura nāk no aizsardzības zonas, kā arī neizvest gaļu no aizsardzības zonas un bez vajadzības lieki nedoties uz aizsardzības zonā esošajiem pagastiem, uzsverot, ka Āfrikas cūku mēris ir izteikti lipīgs un to var pārnēsāt arī ar apģērbu. Ievērot šos noteikumus ir būtiski, jo Āfrikas cūku mēris nav joks vai izdomājums – tā ir nopietna slimība, kas var apdraudēt veselas lauksaimniecības nozares turpmāku attīstību.
Jau ziņots, ka ārkārtas situācija Āfrikas cūku mēra dēļ ir izsludināta Daugavpils novada Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Dubnas pagastā, Laucesas pagastā, Maļinovas pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā, Višķu pagastā, Aglonas novadā, Krāslavas novadā, Dagdas novadā un Dagdas pilsētā, Zilupes novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Mākoņkalna pagastā, Pušas pagastā; Ludzas novada Brigu pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā, Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pildas pagastā, Rundēnu pagastā un Ciblas novadā.
Rādīt reklāmu
