Tomēr it kā neslepenās informācijas „noplūdi” par potenciālajiem
Citadeles pircējiem PA vadītājs, kā arī Valsts kanceleja lūguši izmeklēt
kompetentām iestādēm - pieprasīts uzsākt kriminālprocesu.
Uzsākt vai nezusākt kriminālprocesu ir Drošības policijas (DP) kompetencē. DP pārstāvis Neatkarīgajai atzina, ka šajā sakarā saņemti divi iesniegumi un DP uzsākusi pārbaudi, tomēr kriminālprocess pagaidām nav ierosināts. Publiski izskanējušo informāciju, ka DP jau izņēmusi videoierakstus no Ministru kabineta ēkas novērošanas kamerām, lai izpētītu portāla Pietiek.com žurnālistu (viņi uzreiz pēc valdības sēdes publiskoja būtiskas detaļas par Citadeles bankas potenciālajiem pircējiem) kontaktus ar valdības pārstāvjiem, DP pārstāvis atteicās komentēt līdz uzsāktās pārbaudes beigām.
Cita starpā diezgan droši var prognozēt, ka novērošanas kamerās redzamie žurnālistu kontakti ar ministriem nekādu patiesību noskaidrot neļaus. Minētajā Ministru kabineta sēdē pretendenti netika atklāti – viņu potences tika prezentētas zem segvārdiem, kā tas parasts finanšu pasaulē. Tas nozīmē, ka informācijas „noplūde” notikusi jau pirms valdības sēdes. Savukārt Neatkarīgā pārliecinājās, ka Citadeles potenciālo pircēju vārdi ir zināmi visai plašam cilvēku lokam – valdošajiem politiķiem jau nu pilnīgi noteikti.
Nemaz nav slepens!„Gribētu precizēt medijos izskanējušo informāciju. Informācija, ko līdz šim ir skatījis Ministru kabinets saistībā ar investoru piesaisti bankai Citadele, nav bijusi klasificēta kā valsts noslēpums, bet ir klasificēta „Dienesta vajadzībām”. Lai strādātu ar jautājumiem, kas klasificēti "Dienesta vajadzībām", speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu nav nepieciešama,” atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem, kuras konkrēti valsts amatpersonas būs atbildīgas par Citadeles pārdošanu, raksta PA valdes priekšsēdētājs (pilns atbildes teksts – www.nra.lv).
Faktiski tas nozīmē, ka divi Nacionālās apvienības ministri, kuriem nav pielaides valsts noslēpumam – Baiba Broka un Romāns Naudiņš –, pēkšņi ir kļuvuši paši vainīgi, ka nav piedalījušies valdības sēdēs, kurās lemj par Citadeli.
SašutušiSavukārt Nacionālās apvienības pārstāvji, kurus aptaujāja Neatkarīgā, bija sašutuši, ka pielaižu nedošanas jautājums tiek pagriezts šādi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra R. Naudiņa birojs situāciju komentēja šādi: „Ministru kabineta (MK) sēžu darba kārtībā jautājumi, kas ir klasificēti kā „valsts noslēpums”, tiek salikti kopā ar jautājumiem „dienesta vajadzībām” un tie visi tiek izskatīti slēgtajā daļā MK Mazajā zālē. Uz MK Mazo zāli parasti dodas ministri, kuriem ir pielaide valsts noslēpumam.”
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš skaidroja, ka slepenības dēļ Citadeles jautājumu nekad netika apspriests pat valdošās koalīcijas padomes sēdēs, kaut gan citi jautājumi „dienesta vajadzībām” ir skatīti koalīcijas padomē.
Ar pašu tieslietu ministri B. Broku Neatkarīgajai neizevās sazināties. Ministres biroja pārstāvji skaidroja, ka Vienotība šādi mēģina „glābt, ko var” un tāpēc ministre B. Broka piedalījusies pagājušās ceturtdienas Ministru kabineta ārkārtas sēdē, kas tika sasaukta, lai ekskluzīvi lemtu par Citadeles bankas akciju iegādes pretendentu loka sašaurināšanu. Tomēr viņai arī šoreiz ir bijis jāatsāj šī valdības sēde, kad tajā ar ziņojumu uzstājies pielaižu piešķīrējs - SAB priekšnieks Jānis Maizītis.
Publiski ir izskanējis, ka Nacionālā apvienība iebilst pret Citadeles bankas pārdošanu. Savukārt neoficiāli tiek baumots, ka Nacionālās apvienības ministriem speciāli netiek dotas pielaides valsts noslēpumam, lai viņi nevarētu kvalitatīvi piedalīties Citadeles bankas pārdošanas procesā un netraucētu Vienotībai to veikt tai izdevīgā veidā.
Komandieris rullē?Tāpat tiek baumots, ka Citadeles pārdošanas procesā viena pretendenta - S.P.I. grupas - intereses lobējot bijusī Reformu partija. Neatkarīgā jau rakstīja, ka S.P.I. grupu tradicionāli saista ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu un kā tās īpašnieks tiek minēts multimiljonārs Jurijs Šeflers, tomēr visas šīs grupas biznesa intereses nav zināmas. Piemēram, S.P.I. grupai piederošā Latvijas Balzama padomē iekļauts krievu baņķieris, miljardieris Pjotrs Avens. Te rodas jautājums - vai tiešām miljardierim P. Avenam nav cita ko darīt, kā lemt - kādu vodku Latvijā ražot, kādu neražot? Droši vien jau ir kaut kādas citas nopietnas intereses, kāpēc P. Avens strādā Latvijas Balzamā.
Katrā ziņā P. Avens ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, kas nozīmē, ka Latvijas specdienestiem nevarētu būt nopietnas iebildes pret S.P.I. grupu kā Citadeles bankas īpašnieci pat neskatoties uz starptautisko situāciju.
Vienotības navSavukārt Vienotībā nekāda vienotība par Citadeles pretendentiem neesot – šajā partijā esot gan S.P.I. grupas, gan amerikāņu + latviešu, gan Rietumu bankas atbalstītāji. Neatkarīgā jau rakstīja, ka uz Citadeles iegādi pretendē kāds ASV investīciju fonds kopā ar latviešu uzņēmējiem Uldi Mierkalnu un Māri Martinsonu, kuri savulaik bija cieši saistīti ar Vienotību, bet tad izveidoja un sāka finansēt t.s. Repšes biedrību. Šis politiski – ekonomiskais spēks nu jau ir Vienotības konkurents, tomēr tā pārstāvjiem sakari Vienotībā arī ir palikuši. Ja patiesībai atbilst neoficiālā informācija, ka arī ASV vēstniecība ir iesaistījusies šā pretendenta lobēšanā, tad Vienotībai būs vien jānorij šis krupis - sponsoru aiziešana pie konkurentiem.
Savukārt Rietumu bankas intereses Vienotībā ir labi aizstāvētas, ja atceramies „Induļa un Ārijas kredītportfelīša” (bijušā premjera Valda Dombrovska sievas Ārijas un viņas draugu kredītsaistību) nonākšanu Rietumu bankas apkalpošanā.
Nacionālās apvienības biedri publiski jau ir pauduši, ka viņi vispār ir pret Citadeles pārdošanu. ZZS atraktīvi tēlo, ka viņiem Citadeles pārdošana vispār neintersē. Opozīcijā esošais Saskaņas centrs ir pārliecināts, ka Citadele tiks atdota „Šefleram”, t.i., S.P.I grupai.
No PA vadītāja Anša Spridzāna atbildes izriet, ka pilna atbildība par Ciatdeles pārdošanu būs jāuzņemas valdībai, bet PA tikai parakstīs nepieciešamos dokumentus. Tāpat nodibinātas divas komitejas procesa uzraudzībai un projekta vadībai, kurās darbojas vēl kādi 15 cilvēki - no tiem tikai 8 ir Latvijas valsts amatpersonas.
"Citadeles" atbilde: Privatizācijas aģentrūras valdes priešsēdētāja atbildes uz NRA.lv jautājumiem 1. Uz kādu normatīvo aktu (likumi, MK noteikumi, statūti, rīkojumi u.tml.) bāzes tiek veikta Citadeles bankas pārdošana?
2. Kādas valsts institūcijas un citas struktūras (ar ekonomikas ministra u.c. valsts amatpersonu rīkojumiem nodibinātas Uzraudzības komitejas u.tml.) pieņems lēmumus un būs atbildīgas par Citadeles bankas pārdošanu?
3. Kuras konkrēti valsts amatpersonas būs atbildīgas par Citadeles bankas pārdošanu?
AS „Citadele banka” (banka Citadele) investoru piesaistes procesā VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir jāievēro attiecīgie Latvijas Republikas tiesību akti, tajā skaitā Komerclikums, likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, Kredītiestāžu likums, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums, Eiropas komisijas lēmumi AS „Parex banka” valsts atbalsta lietā, attiecīgie Ministru kabineta lēmumi, kā arī virkne citu valstu un starptautiskie tiesību aktu (jo banka Citadele darbojas vairākās jurisdikcijās, kā arī potenciālā pircēja izcelsmes valsts jurisdikcijai arī var būt nozīme).
Lai uzraudzītu bankas Citadele investoru piesaistes procesu un risinātu stratēģiskos jautājumus, kā arī koordinētu iesaistīto pušu viedokļu apmaiņu pirms Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas, ir izveidota bankas Citadele investoru piesaistes uzraudzības komiteja. Šīs komitejas uzdevums ir pārraudzīt investoru piesaistes procesu un risināt stratēģiskos jautājumus.
Citadele bankas investoru piesaistes uzraudzības komiteju vada ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, tās sastāvā šobrīd strādā Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Ministru prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Skrodele, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs un Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa. Komitejas darbā kā pieaicinātās personas atkarībā no izskatāmo jautājumu loka piedalās gan ERAB, gan bankas Citadele pārstāvji, kā arī PA speciālisti.
Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt visu iesaistīto pušu koordināciju bankas Citadele investoru piesaistes procesā un taktisko un operacionālo jautājumu risināšanu, PA ir izveidojusi Projekta vadības komiteju.
Projekta vadības komiteju vada PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns, tās sastāvā strādā PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pārstāve Sabina Dziurman, Ministru prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Ilze Skrodele, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa, Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone, Citadele bankas pārstāvji Klāvs Vasks un Filips Allards, kā arī finanšu konsultanta Societe Generale pārstāvis Stanislas Lecat un juridiskā konsultanta Linklaters pārstāvis Mike Bienenfeld.
Gala lēmumu par bankas Citadele pārdošanu konkrētam investoram pieņems Ministru kabinets. Pieņemot minēto lēmumu, Ministru kabinets izvērtēs finanšu konsultanta Societe Generale, juridiskā konsultanta Linklaters, kā arī bankas Citadele investoru piesaistes uzraudzības komitejas rekomendācijas. Pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu par bankas Citadele pārdošanu konkrētam investoram, PA parakstīs nepieciešamos dokumentus bankas Citadele pārdošanai.
Tāpat gribētu precizēt medijos izskanējušo informāciju. Informācija, ko līdz šim ir skatījis Ministru kabinets saistībā ar investoru piesaisti bankai Citadele, nav bijusi klasificēta kā valsts noslēpums, bet ir klasificēta „Dienesta vajadzībām”. Lai strādātu ar jautājumiem, kas klasificēti "Dienesta vajadzībām", speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu nav nepieciešama.
Rādīt reklāmu
