Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta
(NVD) veiktajiem aprēķiniem valsts ģimenēm, kuras izvēlējušās mazuli
laist pasaulē mājas dzemdībās, varētu kompensēt 50 eiro no dzemdību
izmaksām.
Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) veiktajiem aprēķiniem valsts ģimenēm, kuras izvēlējušās mazuli laist pasaulē mājas dzemdībās, varētu kompensēt 50 eiro no dzemdību izmaksām. Tā ir desmitā daļa no mājdzemdību izmaksām. Šāda summa ierēdņiem sanākusi, sausi rēķinot fizioloģisku dzemdību tarifus. Ja sieviete dzemdē slimnīcā, valsts par to ārstniecības iestādei samaksā ap 200 eiro, taču, ja ģimene pieņēmusi lēmumu par mājdzemdībām, visas izmaksas jāsedz tikai un vienīgi ģimenei.
Šādu situāciju par tiesību pārkāpumu uzskata tiesībsargs, kurš savā atzinumā valdībai norādījis: atsakot šīm ģimenēm segt mājdzemdību izdevumus, valsts Veselības ministrijas personā pārkāpj Satversmi. Tiesībsargs aicinājis arī valsti personām, kuras bija vērsušās birojā ar sūdzību, apmaksāt mājdzemdību izdevumus, taču valdība visai birokrātiskā atbildes vēstulē pauž atteikumu to darīt, jo «nav tiesīga pārkāpt likumu».
Arvien Saeimā
Jautājums par mājdzemdībām un to apmaksu no valsts budžeta joprojām tiek izskatīts Saeimā. Ir iesniegti likuma grozījumi, lai noteiktu, ka no valsts budžeta tiek finansētas arī mājdzemdības.
NRA.lv rakstīja: ģimenes vēlas, lai valsts sedz nevis pilnīgi visus mājdzemdību izdevumus, bet vismaz daļu, piemēram, to, kāda par dzemdībām tiek maksāta slimnīcai. Pagaidām nav izdevies panākt vienošanos starp iesaistītajām pusēm, kurām nu pa vidu ir arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
VM speciāliste Antra Valdmane norādīja, ka, pēc NVD datiem, izrēķināts, ka naudas summa, ko valsts varētu maksāt par mājdzemdībām, ir 50 eiro. «Mēs rēķinājām pēc tā, kā tas ir slimnīcā,» skaidroja A. Valdmane, skeptiski piebilstot, ka «diezin vai kāds būs ar mieru par šādu summu sniegt mājdzemdību pakalpojumus...»
Pacientu tiesību eksperte Solvita Olsena savukārt atzina, ka, «visticamāk, ir kaut kas aizgājis greizi ar aprēķiniem». Ja šāds tarifs tiktu noteikts, kāda tad būtu stundas darba samaksa vecmātei, kura dzemdības pieņem? S. Olsena arī jautāja: ja savādāk nav iespējams atrisināt šo jautājumu, kāpēc nevar ieviest principu «nauda seko grūtniecei», un sieviete pati izvēlētos, kur dzemdēt, un tur arī tiktu novirzīts finansējums.
Visa problēma – tehnoloģijā
Saskaņā ar VM skaidrojumu: veselības aprūpes pakalpojumu fizioloģisku dzemdību gadījumā pilnā apjomā bez maksas nodrošina valsts ar ārstniecības iestāžu starpniecību, kurām ar NVD ir noslēgts līgums, un tādu pašlaik Latvijā ir 19. Turklāt katram pakalpojumam ir noteikts savs tarifs – naudas summa, ko valsts apmaksā, bet plānotu mājdzemdību gadījumā šāds apmaksas tarifs nav noteikts. Lai šādu tarifu varētu noteikt, ārstniecības iestādei, ārstniecības personai vai profesionālajai organizācijai jāiesniedz NVD priekšlikums jauna veselības pakalpojuma iekļaušanai valsts apmaksājamo sarakstā, bet NVD ir jāizvērtē šāda pakalpojuma izmaksas, ekonomiskā pamatotība, pakalpojuma pieprasījuma apjoms. Taču ne tikai tas – mājdzemdību norisei nav apstiprināta medicīniskā tehnoloģija.
VM speciāliste A. Valdmane stāstīja, ka ministrija nākusi pretim, visu izskaidrojusi gan mājdzemdību vecmātēm, gan Mājdzemdību ģimeņu apvienībai, kas ir nepieciešams, lai sakārtotu dokumentus, taču «nekādas virzības nav», «vecmātes mūs neuzklausa». Iepriekš mājdzemdību vecmāte Dina Ceple Neatkarīgajai skaidroja, ka vecmātes vēlējušās izveidot šādu tehnoloģiju, taču saskārušās ar problēmu – arī slimnīcās noritošām dzemdībām nav apstiprinātas šādas tehnoloģijas un neesot pat, kur ņemt piemēru.
Visvairāk šāda tehnoloģija un likuma grozījumi, lai no valsts budžeta varētu segt arī mājdzemdības, nepieciešamas ģimenēm. «Tas ir tik svarīgs sabiedrības veselības jautājums, ka mēs nevaram gaidīt, kad dažas privātpersonas iesniegs visus dokumentus, tad kāpēc mēs algojam ierēdņus?» jautāja S. Olsena. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības padomniece Liene Cipule, aizstāvot VM, teica: tehnoloģija jāraksta profesionāļiem, to nevar uzrakstīt ierēdņi. Tā tas esot pieņemts.
Nav sūdzību
Lai gan pēdējos gados mājdzemdību skaits Latvijā palielinās, pēdējo trīs gadu laikā Veselības inspekcijā nav saņemta neviena sūdzība par mājdzemdību vadīšanu. Savukārt laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam inspekcijā kopumā saņemti seši iesniegumi par mājdzemdībām, tikai viena sūdzība atzīta par pamatotu. Pārsvarā sūdzību iesniedzēji bija trešās personas – ārstniecības vai iestādes.
Inspekcija gadījumus par nelabvēlīgu iznākumu mājdzemdībās izvērtē, ja tiek saņemts iesniegums no pašas dzemdētājas vai no ārstniecības iestādes, kurā tiek turpināta sievietes vai jaundzimušā veselības aprūpe. Kā Veselības inspekcija var vērtēt mājdzemdības, ja, kā izrādās, nav nekādas tehnoloģijas? Tur Neatkarīgajai atbild: ņemot vērā, ka mājdzemdības ir attiecināmas tikai un vienīgi uz zema riska grupas grūtniecēm, līdz šim ārpusstacionāra dzemdībās tika piemērota apstiprināta medicīniskā tehnoloģija – fizioloģisko dzemdību vadīšana. Taču inspekcijas speciālisti atbalsta jaunas, precizētas medicīniskās tehnoloģijas izveidi, kas tiktu izstrādāta, ņemot vērā ārpusstacionāra specifiku.
Rādīt reklāmu
