23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pirms EP vēlēšanām Latvijai jāmācās no Ukrainas piemēra
Pirms EP vēlēšanām Latvijai jāmācās no Ukrainas piemēra
Autors: Ilze Veģe / NRA.lv / 31. marts 2014, 10:43
Eiropas Parlamenta vēlēšanās pašlaik plāno piedalīties vismaz 66% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, tomēr sabiedrības skepse par Latvijas spējām ietekmēt procesus Briselē ir visnotaļ augsta.


Turklāt politiķi uzskata, ka arī Ukrainas konflikts, visticamāk, nemudinās iedzīvotājus vairāk aizdomāties par ieguvumiem, ko Latvijai sniedz dalība Eiropas Savienībā.

Vairākums jeb 66% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju noteikti vai drīzāk ir pārliecināti, ka piedalītos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, ja šāda izvēle būtu jāizdara tagad. Tā liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Lai gan noteikti vai drīzāk EP vēlēšanās neplāno piedalīties tikai 25% aptaujāto pilsoņu, tomēr skepse par Latvijas politiķu ietekmīgumu Eiropā ir visnotaļ liela.

Ukraina šķiet tāls piemērs

Varētu šķist, ka konflikts Ukrainā ir neapstrīdams piemērs tam, ka atrasties lielā, ietekmīgā valstu saimē ir viens no būtiskākajiem nacionālās valsts drošības garantiem. Tomēr Latvijas Saeimas deputāti ir visnotaļ skeptiski, vai šis kļūs par spēcīgu argumentu, lai mudinātu Latvijas sabiedrību aktīvāk doties pie vēlēšanu urnām.

Reformu partijas līderis Edmunds Demiters sarunā ar NRA.lv uzsver, ka Krievijas agresija pret Ukrainu nenoliedzami pierāda – ja šī valsts atrastos Eiropas Savienības un NATO saimē, šāds konflikts nenotiktu. «Tomēr man nav ilūziju, ka Latvijas sabiedrība izveidos šādu kontekstu, lai mobilizētos Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Daudziem tomēr šķiet, ka Ukraina ir kaut kas tāls un ka Latvija šādiem draudiem nav pakļauta,» pauda politiķis.

Tikmēr partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzskata, ka Latvijas vēlētāju aktivitāti EP vēlēšanās varētu ietekmēt arī Ukrainas konflikta tālākā virzība. «Ja situācija eskalēsies, iespējams, tas cilvēkiem tomēr liks padomāt, cik būtiski ir iesaistīties Eiropas kopējās politikas veidošanā,» atklāja politiķis.

Aicina mācīties no Ukrainas piemēra

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības parlamentārās grupas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka Latvijas sabiedrībai ir jāmācās no Ukrainas piemēra. «Apziņu, cik patiesībā Latvijai ir nozīmīga dalība Eiropas Savienībā, iedzīvotājiem nespēs radīt nedz parlaments, nedz valdība. Ukraina ir nepārprotams apliecinājums tam, kas var notikt ar valsti, kura cenšas pastāvēt pati par sevi. Iespējams, Latvijas iedzīvotājiem būtu par šo jautājumu jāpadomā,» pauda politiķis. Viņš arī uzsvēra – notikumi Ukrainā, visticamāk, mobilizēs Latvijas kreiso flangu un prokrievisko elektorātu. «Šim vēlētājam motivācija nekad nav trūkusi. Tādēļ es aicinu visus labējo partiju vēlētājus, neatkarīgi no politiskajām simpātijām, tomēr paturēt prātā Ukrainu un doties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām,» uzsvēra A. Brigmanis.

Kuluāros noskaņojums skeptisks

Jau 24. maijā Latvijā notiks kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās jāievēlē astoņi deputāti. Iepriekšējo reizi Latvijas pārstāvji Briselē bija jāizvēlas 2009. gadā, un toreiz balsošanā piedalījās 797 219 jeb 53,69 procenti vēlētāju. Toreiz Eiropas vēlēšanas gan sakrita ar pašvaldību vēlēšanām, kas krietni uzlaboja balsotāju vēlmi doties uz vēlēšanu iecirkņiem. Savukārt 2004. gadā, kad balsošana par EP deputātiem bija autonoma, pie urnām devās vien 41,34% Latvijas balsstiesīgo. Lai gan Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa uzsver – visa pamatā ir katra vēlētāja motivācija un pilsoniskā pienākuma apziņa. Tikmēr kuluāros tiek spriests, ka šogad vēlētāji EP deputātus varētu izraudzīties un pat tikai 40% dalība būtu labs rezultāts.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Eiropas Parlamenta vēlēšanas, Ukraina

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats