Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nespēj tikt galā ar
milzīgo priekšlikumu gūzmu Veselības aprūpes finansēšanas
likumprojektam, tāpēc likumprojekts pirms izskatīšanas un sagatavošanas
otrajam lasījumam tiks vērtēts īpaši izveidotā darba grupā. Situāciju
labi raksturo otrdienas komisijas sēde, kurā pusotras stundas laikā
deputāti nepaspēja izskatīt pat vienu priekšlikumu no 81 iesniegtā.
Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts paredz sasaistīt veselības aprūpes nodrošināšanu ar nodokļu nomaksu jeb, precīzāk, iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanu. Lai arī, kā uzsver Veselības ministrija (VM), kas ir likumprojekta autore, dokumentā ir iekļautas 20 iedzīvotāju grupas, kurām veselības aprūpe tiks nodrošināta neatkarīgi no nodokļu nomaksas (bērni, pensionāri, invalīdu u.c.), tas saņem pārsvarā kritiskus atzinumus. Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Pašvaldību savienība, divas ģimenes ārstu asociācijas, Tiesībsarga birojs un citi aicinājuši likumprojektu nodot VM un to pārstrādāt. Saeima pagaidām to negrasās darīt un ir apņēmības pilna ar visiem priekšlikumiem tikt galā. Pats likumprojekts ir uz deviņām, bet 81 priekšlikums tā labojumiem uz vairāk nekā desmit lappusēm. Arī VM negrasās lūgt likumprojektu atdot atpakaļ pārstrādei, jo «valdība to ir apstiprinājusi, un tagad viss ir likumdevēju rokās», VM viedokli
NRA.lv pauda VM speciālists Oskars Šneiders.
Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka tiesības uz veselības aprūpi ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir garantētas Satversmē un valsts pienākums ir radīt tādu sistēmu, lai šīs tiesības īstenotu, un uzdeva jautājumu – vai, veidojot šādu likumu, ir ievēroti vienlīdzības un samērīguma principi? VM Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis, atsaucoties uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem veselības aprūpes jomā, sacīja, ka likums pasaka: kas un kādā situācijā ir jānodrošina ikvienam Latvijas iedzīvotājiem – tā ir neatliekamā medicīniskā palīdzība. Bet nekāds cits garantētais minimums vai minimālais pakalpojumu grozs veselības aprūpē noteikts nav. Saeimas komisijas sēdē arī aktualizējās jautājums, vai šādu minimumu noteikt vajag, ko vispār nozīmē neatliekamā palīdzība – vai tas ir tikai ātrās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukums? Jautājumu – daudz, atbildes – neskaidras.
Tiesībsargs Juris Jansons vēlreiz deputātiem atgādināja, ka ir daļa cilvēku, kuri maksā nodokļus, bet viņu ienākumi ir nelieli un neregulāri, vai arī cilvēki, kuri ir nodarbināti, bet ne pilnu gadu. Šie cilvēki no valsts apmaksātas veselības aprūpes izkritīs. Deputāts Jānis Ķirsis (Reformu partija) jautāja, kuri tad ir šie cilvēki un cik tādu ir (un deputātu jautājumā jautās neticība, vai tiešām tādi cilvēki Latvijā ir)? «Nesaprotu, kuri cilvēki izkrīt ārā? Pensionāri apdrošināti, bezdarbnieki apdrošināti...» jautāja
J. Ķirsis. Viņš gan pieļāva, ka tādā gadījumā šos cilvēkus «vajag iekļaut likumprojektā un to visu var labot».
Komisijā raisījās asa vārdu apmaiņa starp tiesībsargu un komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (Vienotība), kuram J. Jansons netieši pārmeta valdības nespēju nodrošināt, lai veselības aprūpei tiktu garantēts pietiekams finansējums. «Jūs sakāt, ka jau trešo reizi vadāt Budžeta komisiju un saprotat kaut ko no budžeta veidošanas, tad, vai jūs varat man pateikt, kāpēc valdības nekad nav pildījušas pašu deklarācijā ierakstīto, ka veselības aprūpes finansējumam jau 2014. gadā jābūt 4,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta?» jautāja J. Jansons.
Pašlaik prognozēt, cik ilgi likumprojektu vērtēs darba grupa un cik laika vajadzēs vēl komisijas darbam, nevar. Koalīcijas deputāti gan ir apņēmības pilni, ka līdz šīs Saeimas sasaukuma beigām likumu vajadzētu pieņemt. Tomēr, visticamāk, šogad likums nestāsies spēkā.
Rādīt reklāmu
