Otrdien Tiesībsarga cilvēktiesību jautājumiem veltītajā konferencē, kurā
notika diskusija par bilingvālo izglītību un sabiedrības integrāciju,
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra vajadzību
turpināt izglītības reformu, pārejot uz pilnībā latvisku mācību procesu
valsts finansētās vispārizglītojošās skolās.
Šadurskis konferencē uzsvēra un atzinīgi novērtēja sasniegtos rezultātus, ko devusi 2004.gadā ieviestā daļēja pāreja uz mācību procesu latviešu valodā mazākumtautību skolās. Ir uzlabojies latviešu valodas zināšanu līmenis un mazākumtautību integrācija latviskajā kultūras telpā. Taču esošais bilingvālās izglītības sistēmas modelis var būt tikai kā pārejas modelis, kas neļauj sasniegt Nacionālās attīstības plānā (NAP) izvirzītos mērķus. NAP 2014. – 2020.gada kā viens no mērķiem ir izvirzīts: «Latvija 2020.gadā būs latviska (…). Latviešu valoda un kultūra ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats.»
Analizējot sabiedrības integrācijas jautājumus Šadurskis vērš uzmanību: «Latvieši, dažādos laikmetu griežos un arī mūsdienu Latvijā, ir demonstrējuši toleranci un empātiju mazākumtautību kultūras un etniskās identitātes uzturēšanai. Taču, pārspīlēta tolerance un empātija nākotnē rada riskus pašiem latviešiem. Kā zināms, lielām nācijām ir daudz lielāka pieredze integrēt mazākas. Un šo zināmo patiesību var attiecināt arī uz Latviju, krieviem, ar Putina režīma Krievijā atbalstu, integrējot latviešus. Vai šāda sabiedrības integrācijas politika var veicināt latviskas valsts mērķa sasniegšanu?»
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi par to, ka latviešu valoda un kultūra ir Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, ir nepieciešams turpināt izglītības reformu, pārejot uz pilnībā latvisku mācību procesu valsts finansētās vispārizglītojošās skolās.
Par pāreju uz izglītību latviešu valodā Šadurskis saka: «Mēs vēlamies sasniegt konsekventu ilglaicīgu izglītības politiku, kur ir skaidri definēts mērķis un secīgi soļi tā sasniegšanai. Mums nav vajadzīgs rezultāts rīt uz pusdienlaiku, bet pārliecība, ka, piemēram, desmit gados mēs pabeigsim izglītības reformu, kas nodrošinās viendabīgu Latvijas kā nacionālas valsts izglītības standartu, saglabājot dažādu tautību Latvijas pilsoņu nacionālo kultūru savdabību un attīstību.»
«Integrācijas politikas galamērķis ir sabiedrība, kas jūt piederību savai valstij, ciena to un lepojas ar to, pārzina Latvijas vēsturi, ir ieaugusi latviešu kultūrā, brīvi pārvalda latviešu valodu kā dzimto un kopā svin svētkus,» noslēdz Šadurskis.
Rādīt reklāmu
