Pirms četrām nedēļām sieviete varēja pazaudēt ļoti vērtīgus īpašumus,
kļūstot par superafēras upuri, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Inese Sutta mūžu ziedojusi medicīnai – strādājusi gan reanimācijā gan par anestēzijas māsu Bērnu slimnīcā un Gaiļezerā. Deviņdesmitajos mamma atguva dzimtas īpašumus un tos pārrakstīja saviem bērniem. Inese Sutta kļuva par saimnieci privātmājā Jūrmalā ar plašu zemi un pirms 133 gadiem celtajā namā Brīvības ielā 71.
Pirms četrām nedēļām viņa to visu dažu dienu laikā varēja pazaudēt.
«10.oktobrī, vai nu labu gribot, vai sagadīšanās pēc dēlam tāds mazāk pazīstams cilvēks, bet kuram arī bija viņa telefons, piezvana un jautā – tavai mammai nepieder māja Brīvības ielā 71? Protams, skan atbilde, ka jā – pieder. Viņam uz galda esot lēmums par cesijas līgumu. Gandrīz miljons latu apmērā,» stāsta Sutta.
Afēra
No šī dokumenta Sutta nejauši uzzināja, ka septembrī pret viņu ir stājies spēkā tiesas lēmums. Pirms diviem gadiem viņa it kā esot aizņēmusies naudu, kas bija jāatdod šogad martā. Kopējā summa ar soda procentiem teju miljons latu - 986 355 lati.
Lieta par šī parāda piedziņu skatīta paātrinātā brīdinājuma kārtībā Zemesgrāmatā. To pirms pāris gadiem ieviesta, lai atslogotu tiesu darbu. Atliek parāda pieteicējam aizpildīt anketu uz divām A4 formāta lapām, norādīt parāda lielumu un iesniegt Zemesgrāmatai. Nav pat nepieciešams kāds dokuments, kas apliecinātu parāda īstumu. Pēc tam Zemesgrāmata sūta parādniekam ierakstītu vēstuli. To pret parakstu atdod pastnieks. Ja divu nedēļu laikā parādnieks nereaģē vai arī parādam piekrīt, tiesnese gatavo lēmumu un nodod parāda piedzīšanu tiesu izpildītājam. Tā notika arī šajā gadījumā. Tikai šāds aizdevums un attiecīgi arī parāds nekad nav eksistējis. Un Suttes paraksts uz pastnieka tiesai nogādātā dokumenta bija viltots.
Brīvības ielas nama īpašniece dažu dienu laikā par briestošo afēru ziņoja gan Valsts prezidenta kancelejai, gan Saeimas partijām, gan ministrijām. Policija reaģēja zibenīgi un tajā pat dienā īpašumiem Rīgā un Jūrmalā uzlika arestu, lai pasargātu no tiesu izpildītāja.
Kāpņutelpā un ap māju izvietoto novērošanas kameru video redzams, ka dienā, kad Sutte it kā parakstījusies par ierakstītās vēstules saņemšanu, pastnieks tālāk par pastkastītēm nemaz neaiziet. Pieteikumā tiesai lasāms, ka iespēju piedzīt parādu no namīpašnieces pavasarī pārpircis kāds Uldis Kučārs. No kā – nav zināms. Kā savu dzīvesvietu viņš norādījis Maskavas ielu 208. Šeit atrodas viena no Rīgas patversmēm.
«Zemes grāmatas tiesnese Skulme... Kura izlasot šādu papīru, kur cilvēks ir deklarēts patversmē, kuram nav savas dzīvesvietas un kurš ir pārpircis šo parādu par miljons latiem. Es nespēju saprast... godīgi sakot. Policijā brīnījās, kā tiesnesis šo adresi nav zinājis,» teic sieviete.
Miljona piedzinējs
Miljona piedzinējs Uldis Kučārs kopumā bijis īpašnieks vai ieņēmis amatus padsmit firmās. Lielākā daļa reģistrētas šajā daudzdzīvokļu namā Kurzemes prospektā. Dzīvoklim durvis ir ciet. Par māju atbildīgā atceras, ka tāds Kučārs šeit kādreiz dzīvojis. Bet tad kļuvis par bezpajumtnieku.
Kučāram pavasarī - krietni pirms viņš centās piedzīt neesošu parādu no Suttas, VID uz diviem gadiem aizliedza ieņemt amatus firmās. Bijuši pierādījumi par viņa līdzdalību krāpnieciskās shēmās. Zemesgrāmata par to nav zinājusi vai arī ziņas nav ņēmusi vērā. Tas nav bijis arī par traucēkli Kučāram, visticamāk, arī kā izkārtnei kļūt par rīkotājdirektoru kādai Čehijā reģistrētai firmai. Rīgas pašvaldības patversmēs šobrīd ir reģistrētas 30 firmas un 288 dažādu firmu īpašnieki. Maskavas ielā 208 pasta sūtījumi patversmē mītošajiem stāv palielā kastē. Un krietna daļa pēc mēneša tiek glīti sapakoti un aizgādāti atpakaļ pastam.
Tiesnese Agnese Skulme, kas turklāt darbojas arī tiesnešu ētikas komisijā, savu vainu notikušajā nesaskata. Viņa pildījusi to, ko no tiesnešiem prasa likums.
«Pirmkārt, pieteikumā nav norādīts, ka tā ir patversme. Otrkārt, mums nav svarīga pieteicēja dzīvesvieta, mums ir svarīgi pārbaudīt, lai tad ir pareizi pēc parādnieku. Bet šeit es varu pateikt – tiesai nevar būt aizspriedumi. Ne kādā veidā – ne pret summu, ne pret personu ne par viņas nacionalitāti, ne par jaunību vai vecumu. Mums ir jābūt objektīviem,» sacīja viņa.
Tieslietu ministrija pieprasījusi paskaidrojumu no tiesneses. Plānots arī mainīt likumu, lai pēc vienas kārtības bez papildus dokumentu pieprasīšanas neskatītu lietas par dažu tūkstošu un vairāku miljonu latu lielu parādu piedzīšanu.
Noziegums atklāts
Laimīga sagadīšanās un ātra reakcija Suttas īpašumus izglāba.
«Šobrīd mēs esam faktiski varam uzskatīt, ka pēc būtības šis noziedzīgais nodarījums ir atklāts. Kopumā aizturējām piecas personas, tai skaitā iespējamā noziedzīgā nodarījuma – krāpšanas organizatori, kurš uz šo brīdi ir apcietināts,» stāsta Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.
Šis nav pirmais gadījums, kad uz fiktīvu dokumentu pamata gandrīz izdodas izkrāpt īpašumu vai naudu. Arī «Nekā Personīga» ir stāstījis par līdzīgiem krāpniecības mēģinājumiem. Pirms trim gadiem uzņēmējai Baibai Veinbergai arī paātrinātajā brīdinājuma kārtībā gandrīz izkrāpa miljonu no viņas konta bankā.
Vainīgais šobrīd esot izskaitļots, bet joprojām atrodas brīvībā, jo viņš dzīvo ārzemēs. Bet šis iespējams ir pirmais gadījums, kad ar viltotiem dokumentiem shēmu piesedzis pastnieks. Shēmā iesaistīto pastnieku policija arestējusi darba vietā un pēc tam viņš arī atlaists.
Latvijas Pasts uzskata, ka notikušais neliecina par sistēmu un satraukties būtu nevietā. Izmaiņas vēstuļu piegādē varētu būt. Bet ne ātras. Jo par iespējamiem uzlabojumiem uzņēmums domāšot vēl vismaz gadu.
Rādīt reklāmu
