Par svarīgu sniegumu

Neatkarīgās interesi par naudas balvu piešķiršanu radīja ne tikai nesen izskanējusī informācija par Edmunda Sprūdža vadītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) izmaksātajām naudas balvām, kas rosināja aizdomas par interešu konflikta rašanos. Arī VARAM oficiālajās preses relīzēs, kurās tika skaidroti darbinieku prēmēšanas motīvi, vairs netiek runāts par naudas balvu, bet gan tieši par prēmiju.

Būtiski ir tas, ka likumā noteikts – naudas balva nedrīkst pārsniegt mēnešalgas apmēru, bet prēmiju var izmaksāt reizi gadā un tās apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas.

Atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, valsts kontrolieres palīdze Zane Švāģere atšķirību starp naudas balvu un prēmiju skaidro šādi: «Naudas balvu (..) var piešķirt sakarā ar amatpersonai vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu, vērtējot konkrētas amatpersonas ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā. Savukārt prēmiju (..) var piešķirt saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu, kā arī par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata pienākumus.»

Tāpat Valsts kontrole uzsver, ka «naudas balvu un prēmiju nedrīkst piešķirt par vienu un to pašu sasniegumu, notikumu vai paveikto».

Visdāsnākā – Finanšu ministrija

Aplūkojot vairāku ministriju šogad piešķirtās naudas balvas, redzamas ievērojamas atšķirības. Tā Tieslietu ministrija šogad naudas balvas ierobežoto līdzekļu dēļ nav piešķīrusi vispār. Labklājības un Ekonomikas ministrijas ir iztikušas katra tikai ar divām naudas balvām, bet īpaši devīga ir bijusi Finanšu ministrijas (FM) vadība, pavisam piešķirot 36 naudas balvas. Jāatgādina, ka VARAM piešķirtas 13 naudas balvas.

Devīgums ir izpaudies ne tikai skaitā, bet arī apjomā, piemēram, FM Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss (nejaukt ar pazīstamo literātu Nilu Saksu) saņēmis 1500 latu balvu par ieguldīto darbu «Fiskālās disciplīnas likuma un Euro ieviešanas kārtības likuma pieņemšanā Saeimā». Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze saņēmusi 1591 latu par ieguldīto darbu «Konverģences programmai nepieciešamo aprēķinu un informācijas sagatavošanā», bet ministrijas Administratīvā departamenta vadītāja Viktorija Grīnfelde 1591 latu – par «finanšu resora grāmatvedības politikas izstrādes un vadības procesu».

Ekonomikas ministrijā šogad piešķirtas divas balvas. Naudas balva mēnešalgas apmērā (1400 latu) piešķirta ES fondu ieviešanas departamenta ES fondu publiskās infrastruktūras nodaļas vecākajai referentei Inesei Bērziņai par «ieguldīto darbu EM informatīvās kampaņas Dzīvo siltāk īstenošanā». Savukārt ES fondu ieviešanas departamenta vecākā referente Liene Jenerte saņēmusi naudas balvu 50% apmērā no mēnešalgas (470 latu) «par augstu kompetenci Komandītsabiedrības līguma izstrādē».

Arī Labklājības ministrijā šogad piešķirtas divas balvas (katra 725 latu apmērā) – Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniecei Ilzei Zvīdriņai un vecākajai ekspertei Dainai Fromholdei par «individuālo ieguldījumu Pasaules Bankas pētījuma Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? veikšanā».

Balva lielāka par algu

Lai arī minētās naudas balvas ir iespaidīgas savos apmēros, likuma priekšā ir svarīgi, lai tās nepārsniegtu ierēdņu mēnešalgu. Šeit jāatzīmē, ka FM mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka 2013. gada jūlijā Nils Sakss saņēmis 1279 latu lielu algu, kas ir par 221 latu mazāka nekā minētā naudas balva, bet Intas Vasaraudzes atalgojums ir bijis par 93 latiem mazāks nekā piešķirtā balva. Arī Labklājības ministrijas darbinieces Dainas Fromholdes atalgojums 2013. gada jūlijā ir bijis 659 lati, tātad mazāks par piešķirto balvu.

Jāatgādina, ka Neatkarīgā jau iepriekš rakstīja – arī E. Sprūdža draudzenes K. Pelšas saņemtā naudas balva ir lielāka nekā viņas alga aprīlī. Šajā sakarā no FM Komunikāciju departamenta vadītāja Alekša Jarocka tika saņemts sekojošs skaidrojums. «Ministra biroja vadītājas Kristīnas Pelšas mēneša alga ir Ls 1400. Darba alga aprīlī (bruto) Ls 1266,67, iespējams, skaidrojama ar samaksu par nepilnu mēnesi, jo, kā redzams, persona ir izmantojusi atvaļinājumu, par ko liecina aprēķinātā atvaļinājuma nauda Ls 276,31. Līdz ar to sliecamies secināt, ka K. Pelša konkrētajā mēnesī nav strādājusi pilnu mēnesi, līdz ar ko faktiskā darba alga (bruto) ir mazāka par noteikto mēnesī. Publiski pieejama informācija šādā griezumā FM nav. Vislabāk par šo interesēties VARAM.»

No šā skaidrojuma var secināt – ja K. Pelšai izmaksāta naudas balva, tad tās apmērs atbilst likumā noteiktajam. Turpretī, ja tā ir prēmija, kā rakstīts VARAM oficiālajās preses relīzēs, tad tās apmērs pārsniedz likumā atļauto.