Eksministrs R. Ķīlis par padomnieku kļuva jūlija sākumā, pirms tam gan visādi izpaužoties, ka nezinot, vai grib šos pienākumus veikt vai nē. Nav gan zināms, cik lielu pienesumu nozarei padomnieks ir sniedzis, par to nerunā arī ministrs. V. Dombrovskis nav arī līdz šim paziņojis par savu lēmumu attiecībā uz R. Ķīli. Iepriekšējā nedēļā tik vien bija izteicies, ka gadījumā, ja fakti par braukšanu dzērumā apstiprināsies, viņš nosodot šādu rīcību, kā arī noteikti runāšot ar pašu R. Ķīli.

Aptaujātie uzsvēra, ka ministram pašam jāizlemj, vai tāds eksperts viņam vajadzīgs, jo viņš pats izvēlas savus padomniekus. Arī Reformu partijai (RP) ar V. Dombrovski sarunas par šo tēmu nav bijušas. «Deputāti vēl nav sanākuši kopā. Kad būs frakcijas sēde, tad, iespējams, šo jautājumu arī skatīs,» izvairīgi teica RP pārstāvis Kaspars Odiņš. Tikpat izvairīgi par šo lietu izsakās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete: «Nebūtu laikam korekti jel ko komentēt, zinot manu attieksmi pret Ķīļa kunga kā ministra darbību.» Viņa gan pieļaujot, ka ministrs pats pieņems adekvātu lēmumu, jo «daudz jau variantu nav». Bijusī izglītības ministre Baiba Rivža gan norāda uz to, ka ministrs ir publiska persona, tāpēc arī padomniekus jāizvēlas tā, lai neciestu paša gods. Latvijas Pedagogu domes valdes loceklis Oskars Lūsis mudina R. Ķīli atcerēties «mistisko vārdu savienojumu» – politiskā atbildība, likt to lietā un pašam atteikties no šā amata. Tādas lietas izglītības nozarē nedrīkstot notikt. Daudz skarbāk izsakās studentu pārstāvji. Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Mikus Dubickis pasmīn, ka R. Ķīlim jau vienmēr labi padevies veidot PR kampaņas un šī laikam būšot kārtējā. «Uzskatu, ka šāda rīcība nav pieņemama. Turklāt tas jau nav vienīgais gadījums. Ir arī aculiecinieki, kas eksministru, kas tolaik vēl bija valdības vīrs, redzējuši šai konkrētajai situācijai līdzīgā,» atklāj M. Dubickis, piebilstot, ka faktiski jau nevienu, kas bijis kaut nedaudz pietuvināts ministram, «pēc tā visa, kas dzirdēts un arī redzēts», šāda notikumu attīstība nepārsteidzot. Bijušajam LSA vadītājam Edvardam Ratniekam notikušais šķiet zem katras kritikas. Arī viņš vērš uzmanību uz to, ka daudzi nozarē strādājošie zinājuši par R. Ķīļa problēmām ar stiprākiem dzērieniem. «Tādas runas jau klīda, un nu to skaļāk uzzina visa sabiedrība,» norāda E. Ratnieks. Tas, ko izlemšot V. Dombrovskis, esot viņa privāta lieta, taču jāatceroties, ka diez vai tāds, uzticību zaudējis, padomnieks var rotāt ministru.

***

Vai ministram būtu jāatsakās no Roberta Ķīļa pakalpojumiem?

*

Baiba RIVŽA, profesore, bijusī izglītības un zinātnes ministre:

– Tā ir ministra izvēle. Nezinu, kāpēc viņš vilcinās pieņemt lēmumu šajā jautājumā. Iespējams, ka viņam zināmi kādi šā notikuma blakus apstākļi. Ja tomēr tā situācija ir tāda, kāda tā publiskota, tad ir jābūt ļoti būtiskiem argumentiem, lai nespētu pieņemt lēmumu. Jo tādā gadījumā šāda cilvēka pakalpojumi diez vai būtu izmantojami. Jāņem tomēr vērā, ka ministrs ir publiska persona un viņa izvēlei jābūt atbildīgai – gan nozares, gan sabiedrības priekšā. Ir taču teiciens: pasaki, kādi ir tavi draugi, un es pateikšu, kāds esi tu pats. Tas attiecināms arī uz šo gadījumu, jo padomdevējs ir valdības vīram gana pietuvināts cilvēks. Uzskatu, ka padomniekam jābūt izglītības jomā ļoti cienītam profesionālim, kura viedoklī un ieteikumos ieklausās pārējie. Tāpat būtiski, lai šis eksperts labi saprastos ar dažādiem šajā sektorā strādājošiem – prastu ieklausīties un komunicēt, izsvērt dažādus viedokļus, būtu patiešām daudzpusīgs un objektīvs.

*

Oskars LŪSIS, Latvijas Pedagogu valdes loceklis:

– Ja reiz tiesā lieta ir ierosināta, tad kādas vēl šaubas par to, vai eksministrs ir vainīgs vai ne. Ķīlim jābūt tik godprātīgam un jāatsakās no šāda amata, negaidot nekādus ministra lēmumus. Nozare tomēr ir augstāka par personiskajām vēlmēm. Ir jāparāda sabiedrībai, tajā skaitā jauniešiem, ka viņš spēj uzņemties atbildību par izdarīto, kas nebūt nav mazais pārkāpums – klaji ignorējot noteikumus un apdraudot citus, sēsties pie stūres iereibušam. Domāju, ka šāda rīcība daudz ko izsaka par cilvēku kopumā un ministram būtu visas tiesības atteikties no šāda padomnieka bez ilgas domāšanas. Izglītība tomēr ir saistīta ar jauniešiem un bērniem, un kādu ziņu šāds solis viņiem sūta? Kā tad varēsim ar bērniem runāt par alkohola sekām?! Tad jau viņi mierīgi varēs teikt: ja ministra padomnieks tā var darīt, tad es arī varu. Ir lietas, kas ir nosodāmas un kuras attaisnot nedrīkst!