Šīs liecības viņš sniedzis kādā no daudzajām tiesvedībām, kas vairākās Eiropas valstīs sarosinātas par dažādu ar Ventspils naftu saistītu aktīvu pārvaldīšanu un īpašuma tiesībām.

Būtiski, ka, atbilstīgi šīm liecībām, īpaši pilnvarotais SAB darbinieks ir bijis nevis tikai R. Meroni pavadītājs uz akciju sabiedrības Ventbunkers akcionāru saietu, kā iepriekš Neatkarīgajai ziņoja kompetenti avoti, A. Sparāns ir bijis šīs sapulces iniciators un organizētājs.

Kas izjauca sarunas?

Kā tiesai liecinājis R. Meroni, pagājušā gada vasarā kārtējo reizi eskalējušies Ventbunkera akcionāru grupu strīdi. Savstarpējās pretenzijas, kas iesniegtas dažādās tiesās, jau tuvojušās simtam.

Jūnijā R. Meroni advokātam Daimāram Škutānam piezvanījis Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs un teicis, ka vajadzētu tikties ar SAB darbinieku A. Sparānu, kurš varot strīdus nokārtot. R. Meroni tiesai nav slēpis pat tādu pikantu detaļu, ka iekšējā komunikācijā viņi Latvijas Ģenerālrokuratūras prokuroru A. Mežsargu dēvē par Mužiku.

Četratā – R. Meroni, D. Škutāns, A. Mežsargs un A. Sparāns – tikušies viesnīcā Felicia, kas atrodas Purvciemā, Stirnu ielā.

SAB darbinieks aicinājis R. Meroni tikties ar kādu no citiem Ventbunkera līdzīpašniekiem – Oļegu Stepanovu vai Olafu Berķi –, lai vienotos par mierizlīgumu. Cita starpā, šī informācija īsti nesaskan ar paša O. Berķa intervijā Neatkarīgajai apgalvoto, ka viņš A. Sparānu nemaz nepazīstot.

R. Meroni «sirsnīgākas» attiecības esot ar O. Stepanovu, kurš allaž šveicieša bērniem sūtot Ziemassvētku dāvanas. Tāpēc SAB darbinieks A. Sparāns apņēmies noorganizēt R. Meroni tikšanos tieši ar O. Stepanovu, kas bijusi ieplānota uzreiz pēc pērnajiem Jāņiem viesnīcas Elizabete 6. stāvā.

Kad R. Meroni kopā ar A. Sparānu ieradies norunātajā vietā, viņš pēkšņi saņēmis ziņu, ka jādodas tomēr uz 8. stāvu. Tad R. Meroni ar A. Sparānu vienojušies, ka runās tikai ar pašu O. Stepnovu. Tomēr O. Stepanovs uz sarunām bija deleģējis savus augstākos menedžerus. Nesagaidot pašu O. Stepanovu, pēc kādām 20 minūtēm abi devušies prom. SAB darbinieks par izjukušajām sarunām bijis ļoti nikns, tiesai liecinājis R. Meroni.

Te gan var izteikt arī pieņēmumu, ka plānotās sarunas izjauca ne jau tas, ka pats O. Stepnovs nebija ieradies, bet gan tas, ka pēkšņi tika nomainīta tikšanās vieta. Iespējams, ka SAB iekšējās drošības daļas priekšnieks neomulīgi jūtas telpās, kuru tehniskās ierīces viņš nekontrolē. Jāatgādina, ka nupat atklājies – Ventbunkera akcionāru biznesa sarunas SAB darbinieki slepeni noklausās jau kopš 2005. gada, turklāt pat tad, ja tās notiek ārvalstīs.

Kādā statusā?

Jāatgādina, ka Neatkarīgā nesen jau aptaujāja kompetentas personas par to, kādā statusā īpaši pilnvarotais SAB darbinieks kopā ar R. Meroni piedalās biznesa sarunās, kurās bijis paredzēts apspriest iespējamo mierizlīgumu starp akciju sabiedrības Ventbunkers atsevišķām akcionāru grupām. Sarunu dalībnieki Neatkarīgajai gan ļoti nelabprāt atzina A. Sparāna lomu šajā procesā. Piemēram, Ventspils miljonāra Oļega Stepanova pārstāvis daudzos uzņēmumos Aleksejs Ovods atzina, ka vienreiz R. Meroni uz sarunām tiešām pavadījis svešs cilvēks, taču šveicietis ar viņu nevienu nav iepazīstinājis. Savukārt SAB direktors Jānis Maizītis vispār atteicās atbildēt, kādā statusā A. Sparāns varētu būt piedalījies minētajās sarunās, vai viņam pieder kādas daļas Ventspils lielajos uzņēmumos, vai varbūt viņš gatavojas šīs daļas pirkt u. tml. jautājumiem.

Patiesā labuma guvēji?

Liecībās tiesai R. Meroni uzsvēris, ka iniciatīva par Ventbunkera akcionāru strīdu noregulēšanu iepriekšminētajā veidā nākusi tieši no Ģenerālprokuratūras prokurora A. Mežsarga un SAB darbinieka A. Sparāna. Tas ir būtiski, ja atceras, kas tad īsti bija noticis Ventbunkerā pagājušā gada vasarā.

Proti, diviem no Ventbunkera līdzīpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem, kuriem pastarpināti pieder šī kompānija, – Igoram Skokam un Genādijam Ševcovam – bija izdevies tikt vaļā no R. Meroni pakalpojumiem, un viņi kopā ar O. Stepanovu un O. Berķi varēja izveidot vairākumu Ventbunkerā. Balstoties uz šo vairākumu, viņi atcēla no amatiem Ventbunkerā pašu R. Meroni un visus viņa menedžerus.

Tātad tieši A. Mežsargam un A. Sparānam, līdzīgi kā patiesā labuma guvējiem, rūp, kuras personas kontrolē Ventbunkeru. Atbilstīgi likumam, prokuratūra: 1) uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem; 2) veic pirmstiesas izmeklēšanu; 3) uzsāk un veic kriminālvajāšanu; 4) uztur valsts apsūdzību; 5) uzrauga sodu izpildi; 6) likumā noteiktajā kārtībā aizsargā personu un valsts tiesības un likumīgās intereses. Savukārt SAB galvenie uzdevumi ir: 1) ar valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas iegūšana, saņemšana, apkopošana, uzkrāšana, uzglabāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā; 2) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, to novēršana vai neitralizācija atbilstoši savai kompetencei; 3) priekšlikumu un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos atbilstoši savai kompetencei; 4) valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju un to atbildīgo amatpersonu savlaicīga un pilnīga informēšana par valsts drošības apdraudējumiem.

Ņemot vērā, ka likumā nav norādīts, ka prokuroru vai SAB darbinieku funkcijās būtu biznesa strīdu kārtošana, Neatkarīgā vaicāja ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un SAB direktoram Jānim Maizītim, vai viņu padotie ir saskaņojuši savas darbības ar vadību. Ģenerālprokuartūras preses sekretāre apsolīja, ka Ē. Kalnmeiers atbildēs pēc atgriešanās no atvaļinājuma, savukārt no SAB kārtējo reizi nekāda atbilde netika saņemta.