Atslepenoto dokumentu iesniegšanas pasākumam Rīgas apgabaltiesā prokurori acīm redzami bija pamatīgi gatavojušies, jo pirmdien tiesas zālē tika sapulcināti neredzēti daudz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju un sabiedrisko attiecību veidošanas speciālistu. Kāds žurnālistiem bija piesolījis sensāciju, un vienmēr aizņemtie Latvijas televīzijas žurnālisti pirmoreiz piecu gadu laikā vēroja tiesas sēdi no sākuma līdz pat dienas beigām.

Savukārt žurnālā Ir publikācija par prokuroru apjomīgo un sarežģīto lūgumu ar visiem sarunu detalizētiem atreferējumiem parādījās jau 14 minūšu (!) pēc tiesas sēdes beigām, kas nozīmē tikai to, ka attiecīgās publikācijas autore ar SAB materiāliem bija iepazīstināta krietni vien pirms Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas.

Tomēr šķiet, ka kārotā sensācija izpalika. Šā gada 19. jūnijā SAB atslepenotie dāņu izlūku ieraksti atspoguļo konstruktīvas uzņēmēju sarunas par dalības paplašināšanu akciju sabiedrībā Ventbunkers, par nepieciešamību pieturēties pie demokrātijas, godīguma un savstarpējās cieņas principiem lēmumu pieņemšanā saistībā ar uzņēmumu pārvaldi, sarunas ar premjeru Aigaru Kalvīti par saskaņotu rīcību gaidāmajos balsojumos akciju sabiedrības Ventspils nafta padomē (valstij tur tobrīd piederēja vairāk nekā trešdaļa kapitāla) ar mērķi aizstāvēt valsts un privātā biznesa intereses. Prokuroru izvēlētajos sarunu citātos nekas noziedzīgs nebija saklausāms. Vienīgais – prokurori atzinās, ka citējot izlaiduši pāris lamu vārdus.

Resursi nav žēloti

No prokuroru pieteiktā lūguma pievienot krimināllietas materiāliem nule kā atslepenotos sarunu ierakstus bija noprotams, ka uzņēmēju izspiegošanu organizējis SAB un tā realizēta ar Dānijas slepeno dienestu palīdzību. Nezināmu iemeslu dēļ slepenās darbības sankcionējis Latvijas Augstākās tiesas tiesnesis. No lūguma izrietēja, ka spiegošanas veikšanai tērēti apjomīgi valsts resursi, tajā skaitā pašas noklausīšanās organizēšana, sarunu atšifrēšana, runātāju balsu ekspertīžu veikšana, ekspertu pratināšanas utt.

Piesakot lūgumu, J. Juriss un viņa kolēģis Aivis Zalužinskis atslepenotās sarunas pasniedza kā būtiskus papildu pierādījumus jau tiesā iesniegtajiem pieradījumiem, to skaitā tiesā fiksētajām liecinieku liecībām. Prokurori skaidroja, ka viesnīcā D’Angletere 2005. gada 16.–17. jūnijā sarunas notikušas starp «Anriju Lembergu, Aivaru Lembergu, Ansi Sormuli, Rudolfu Meroni, Gintu LaiviņuLaivenieku, Līgu Lembergu, Olafu Berķi un citām fiziskām personām».

Debates par demokrātiju

J. Juriss apgalvoja, ka sarunu ieraksti cita starpā attiecas «uz Aivaram Lembergam uzturēto apsūdzību par pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā, ar ko radīts kaitējums valsts un sabiedrības interesēm», kā arī apliecinot prokuroru lēmuma pareizumu par aresta uzlikšanu mantai. Prokuroru citētajās sarunās, kur teicējs esot Aivars Lembergs, par ko liecinot arī ekspertu atzinums, ka runātāja balss «ar lielu ticamību» pieder A. Lembergam, tika skartas ētikas, savstarpējās uzticēšanās un vispārējā godīguma tematikas. «Šis ir ārkārtīgi liels ieguldījums, un jābūt pārliecībai, ka tas, ko mēs pērkam, tiek godprātīgi pārvaldīts,» citēja prokurori runātāju. Savukārt persona, kura tiek nosaukta par advokātu Rudolfu Meroni, teikusi: «Būs brīdis, kad nevarēsiet izpirkt ne no viena. Godīgi sakot, tā ir ļoti svarīga piezīme.»

Citētajās uzņēmēju sarunās atspoguļojās, ka lēmumi Ventspils trazītbiznesā pieņemti tikai demokrātiski – balsojot un lēmumu apstiprinot tikai tad, ja par to nobalsojis vairākums: «Mums ir ilglaicīga prasība – visi jautājumi pie viena galda un par jebkuru jautājumu jāsavāc 50 procenti (balsu). Nav neviena jautājuma, kuru es būtu pieņēmis viens pats. Neviena. To es esmu iemācījies. Jo, ja (lēmumu) pieņem visi, neviens nevar pārmest, ka lēmumi nepareizi pieņemti,» šādi D’Angletere 2005. gada jūnijā runājusi persona, kura tiek uzskatīta par A. Lembergu. Jāpiebilst, ka līdz šim prokurori tiesā vienmēr ir uzsvēruši, ka A. Lembergs visus lēmumus pieņēmis vienpersoniski un citiem diktējis savu gribu.

Piemērs koordinācijai

Lūguma pieteikšanas laikā no prokurora A. Zalužinska izskanēja, ka slepeni ierakstītajās sarunās rodami pierādījumi tam, ka A. Lembergs ietekmējis politiskos procesus Latvijā. No prokurora citētā gan radās iespaids, ka ne tik daudz A. Lembergs, kā tieši toreizējais premjers Aigars Kalvītis ietekmējis situāciju, kas arī ir valdības vadītāja pienākums. «Atvainojos, man premjers zvana. Sveiks! Klausos tevi! Sveiks! Paldies! Nīkuļoju mazliet. Tu laikam tur ārpusē, Briselē esi. Ir! Jā! Tikai tā! Ļoti pareizi tas ir. Jā. Ļoti labi. Ierosinās, ja? Es pieslēdzu. Viņš atbalstīs. Es ar viņu runāju šorīt. Viņš grib izmantot savas četras balsis un vēl kādu piespiedīs ielikt kaut vai divus no otras puses, un kopā seši. Tad padomē ir vairākums. Saproti? Tas ir aprēķins. Viss ir. Varbūt jā . Ja nē, tad viss cauri. Tiesāsimies 10 gadus. Okei. Mēs arī ar Andri sazvanījāmies. Mēs ar Aināru runājām. Mēs tiekamies rītdien. Jā, kā, protams, jā. Pats vari tikt pie naudas, un būs resursi vēlēšanām. Labi, vecais! Darīsim tā. Paldies tev. Sarunāsim, jā. Es tevi turēšu lietas kursā, ja kas mainīsies. Paldies! Uz redzi!» – prokurori citēja personas teikto.

Var izteikt ticamu pieņēmumu, ka tā ir saruna par toreizējā ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa vēlmi virzīt uz Ventspils naftas (VN) padomi kā valsts pārstāvjus četrus savas partijas biedrus, kuri, bloķējoties ar diviem Olafa Berķa cilvēkiem, VN padomē iegūtu vairākumu. Kā jau tolaik rakstīja prese, VN padomes vairākuma izkarošanas mērķis bija VN atsevišķu aktīvu pārdošana (piemēram, naftas termināļa, akciju sabiedrības Preses nams) Krievijas kapitālam, kam sīvi pretojās viens no Ventbunkera akcionāriem A. Lembergs.